Dārzā visās debesu krāsās zaigo asteru zvaigznes, pret debesīm, sveicot sauli, lepni sliecas gladiolu zobeni, skolas bērni līdz ar grāmatām somā ieliek sārtvaidzi ābolu vai pa dzintarainam bumbierim, būs ar ko starpbrīdī panašķoties un draugus pacienāt. Žonglēdams ar plūmēm un milzu kāpostgalvām, skolas zvanam zvanot, atnācis septembris. Laiks ievākt ražu un piepildīt pagraba apcirkņus, kas līdz šim ar skaudību nolūkojušies uz plauktiem, kuros ik dienas rindojas arvien vairāk ievārījumu un konservējumu burciņu.
BUMBIERI
Tie ir šķiedrvielām, pektīniem un dabīgajiem cukuriem bagāti augļi. Tie ļoti labi attīra organismu no dažādiem sārņiem un kaitīgām vielām, kā arī labvēlīgi ietekmē vielmaiņu. Bumbieri ir bagātīgs vitamīnu (A, B, C, E) un minerālvielu avots. Bumbieros ir ļoti daudz dzelzs un kālija. Tie satur kalciju, magnēziju un fosforu. Zinātnieki atklājuši, ka bumbieros esošais fosfors stiprina nervu sistēmu. Līdz ar to bumbieri ir lielisks līdzeklis, lai tiktu galā ar nogurumu un atbrīvotos no stresa. Bumbieri ir daudz saldāki par āboliem, tādēļ liela daļa cilvēku maldīgi uzskata, ka tiem ir vairāk kaloriju un tie ir barojoši. Bumbieru uzturvērtība ir tieši tāda pati, kā ābolu, pie tam, dažādām diētām tie ir vairāk piemēroti, jo satur mazāk organisko skābju kā āboli, līdz ar to ir kuņģim draudzīgāki.
Uzturā visbiežāk bumbieri tiek izmantoti dažādu desertu, kompotu un ievārījumu pagatavošanā. Tomēr tikai retais zina, ka bumbieri ir lieliska piedeva ēdieniem, kuru pagatavošanā tiek izmatota cepta vai žāvēta gaļa, zivis, pupiņas, siers, u.c. Kartupeļu biezputrai klāt pievienots bumbieris piešķirs pavisam īpašu garšu. Bumbierus, tāpat kā ābolus var žāvēt. Žāvētus augļus var izmantot dažādu uzkodu un desertu pagatavošanā.
Atceries!
- Nomizoti un sagriezti bumbieri ātri oksidējas un kļūst brūni. Lai tas nenotiktu pievieno tiem nedaudz apelsīna, laima vai citrona sulas.
- Bumbierus nav ieteicams uzglabāt blakus citroniem, apelsīniem, banāniem un citiem eksotiskiem augļiem, jo to ietekmē tie ātri bojājas. Tie ātri sabojāsies, ja uzglabāsi tos slēgtā polietilēna maisiņā.
Dabas aptieka:
- Bumbieri palīdz stiprināt imunitāti.
- Šie augļi īpaši ieteicami grūtniecēm un sievietēm, kas plāno ieņemt bērniņu, jo samazina risku, ka mazulis varētu piedzimt ar nervu caurulītes defektu.
- Ja esi saaukstējies, svaigi spiesta bumbieru sula palīdzēs pazemināt temperatūru un mazināt kakla sāpes.
- Bumbierim piemīt pretcērmju iedarbība.
- Tas palīdz, ja notikusi saindēšanās ar sēnēm. Bumbieri attīra organismu no kaitīgajām vielām.
- Vārīti un cepti bumbieri ir labs pretklepus līdzeklis bronhīta un aizsmakuma gadījumos.
Tavam skaistumam:
- Bumbieru skurbis – sarīvē bumbieri un ar to berž attīrītu sejas ādu. Ja ir sausa sejas āda, masai pieliek pāris piles olīveļļas.
- Attīrošā ābolu-bumbieru maska – sarīvē vidēja izmēra ābolu un bumbieri. Samaisa ar tējkaroti samaltu auzu pārslu un tējkaroti medus. Masku liek uz sejas. Patur 15-20 minūtes, noskalo ar siltu ūdeni.
PURAVI
Tie ir sīpolu un ķiploku radinieki. Tajos ir daudz vitamīnu un minerālvielu. Puravi satur A provitamīnu, B1, B2, C un E vitamīnus. Zaļās puravu lapas satur daudz karotīna, nātrija, kālija, kalcija, dzelzs, fosfora, sēra un dažādus fermentus. Organismā puravi asimilējās labāk kā sīpols. To garša ir maigāka kā sīpolam. Puravs tiek uzskatīts arī par garšaugu, kas veicina gremošanas trakta darbību. Puravi ir urīndzenoši dārzeņi, tie stiprina nervu sistēmu.
Uzturā parasti lieto puravu balto daļu. No tiem gatavo dažādas zupas, sautējumus un salātus. Cukurā konservētas lapas tiek izmantotas dažādu konditorejas izstrādājumu dekorēšanā. Tie labi garšo uzgriezti uz sviestmaizes. Puravi tiek izmantoti arī dažādos dārzeņu konservos. Ripiņās sagrieztus tos var sasaldēt ziemai.
Dabas aptieka:
- Puravus ieteicams lietot, lai regulētu asinsspiedienu un holesterīna līmeni asinīs.
- Ja vēlas attīrīt organismu no sārņiem un ievērot atslodzes dienu, jāēd sautēti puravi, kas apslacīti ar citronu sulu un eļļu.
- Vārīti puravi stiprina balss saites.
- Tie palīdz arī vēdera aizcietējuma gadījumos.
BIETES
Starp pārējiem sakņaugiem tās izceļas ar lielu cukura saturu, apmēram 10%. Šie sakņaugi ir bagātīgs joda avots, otrajā vietā aiz jūras kāpostiem. Bietes satur ābolskābi, folijskābi, dzelzi, nātriju, kāliju, magniju, fosforu, kā arī C, B un PP vitamīnus. Bietēs ir ļoti daudz fizioloģiski aktīvo vielu – tauki, ogļhidrāti, olbaltumi un pektīni. Tumšākas krāsas bietes ir augstvērtīgākas un satur mazāk kokšķiedru. Šie sakņaugi satur tikai viņiem raksturīgās vielas batnīnu un betīnu, kas sekmē tauku sašķelšanos un aizkavē vēža rašanos.
Uzturā bietes lielākoties izmanto salātu, zupu, sautējumu pagatavošanās. Tās var arī pildīt. Lieliski garšo krāsnī ceptas sarkanās bietes ar sieru. Bietes ziemai marinē. Sasmalcinātas bietes var arī kaltēt.
Dabas aptieka:
- Biešu sula līdzēs, ja ar to skalosi sāpošu kaklu, īpaši angīnas gadījumā.
- Svaigi spiesta biešu sula atjauno hemoglobīna līmeni asinīs. Atceries! Nav ieteicams dzert tikko spiestu biešu sulu, tai nedaudz jāpastāv tumšā, vēsā vietā, lai izdalītos ēteriskās vielas.
- Bietes jālieto, ja slimo ar mazasinību.
- Bietes attīra organismu no sārņiem un regulē zarna trakta darbību.
Tavam skaistumam:
- Biešu sula palīdz mazināt vasaras raibumus uz sejas.
SELERIJAS
Eiropā tās pazīstamas kļuvušas tikai 18. gadsimtā, taču kulinārijā selerijas ieņem ļoti būtisku lomu. Pazīstami ir trīs seleriju veidi: lapu, kātu un sakņu. Selerijās ir daudz ēterisko eļļu, kas tām piešķir īpatnēju garšu. Seleriju eļļa plaši tiek izmantota parfimērijā un farmācijā. Vien divas ēdamkarotes seleriju, un organisms ir nodrošināts ar 150% vitamīnu no uzņemamās diennakts devas. Tās satur A, C, K, E vitamīnus, karotīnu, magniju, kāliju, cinku, kalciju, fosforu, dzelzi un citas vērtīgas minerālvielas. Seleriju uzskata par nervus stiprinošu un nomierinošu augu.
Uzturā tiek izmantotas visas seleriju daļas. Tās var lietot kaltētas vai svaigas. Seleriju lapas izmato dažādu ēdienu dekorēšanai un pagatavošanai. Seleriju lapas ziemai var sasaldēt. Sasaldētas seleriju lapiņas ļoti labi saglabā vitamīnus un citas tajās esošās vērtīgās vielas. Kātu selerijas lieto gan svaigas, gan dažādos ēdienos. Tās plaši tiek izmantotas dažādu uzkodu, zupu, salātu un sautējumu pagatavošanā. Tās var konservēt un sasaldēt ziemai. Sakņu selerijas var uzglabāt pagrabā līdz pat 4 mēnešiem un lietot uzturā gandrīz visu cauru ziemu gan svaigas, gan ceptas vai vārītas. No tām var spiest sulu, gatavot zupas, salātus un gardus sautējumus.
Dabas aptieka:
- Selerijas darbojas kā urīndzenošs un dažādus sārņus izvadošs līdzeklis, tādēļ tautas medicīnā tās lieto dažādu nieru slimību, podagras un reimatisma gadījumā, kā arī pret nierakmeņu veidošanos.
- Seleriju sula paaugstina vispārējo tonusu, veicina garīgās un fiziskās darbaspējas.
- Ar sakņu vai lapu uzlējumu ārstē strutojošas brūces un čūlas.
- 1 glāze seleriju sulas dienā atjauno endokrīno sistēmu un uzlabo sejas ādu.
- Seleriju sula ārstē sirds slimības, atrītu, aterosklerozi, arteriālo hipertoniju, dažādas ādas slimības, tūsku, podagru, cukura diabētu, aptaukošanos un nervu uzbudinātību, bezmiegu, migrēnu, normalizē gremošanas procesus.
- Selerijas visādos veidos tiek ieteiktas cilvēkiem, kas vēlas atbrīvoties no liekā svara.
- Seleriju sula normalizē ķermeņa temperatūru, tāpēc to ieteicams dzert, lai pārciestu karstu laiku.
- Selerijas ir nozīmīgs asinsspiedienu pazeminošs līdzeklis, jo satur vielu, kas palīdz atslābināt ap artērijām esošos muskuļus, tādā veidot ļaujot asinīm plūst ar zemāku spiedienu.
Tavam skaistumam:
- Lietojot uzturā svaigas selerijas ar citronu sulu un olīveļļu, uzlabosies sejas ādas krāsa, izzudīs grumbas, novītusi, sausa āda kļūs elastīga.
- Seleriju kātu maska – balina, mitrina ādu un mazina tūsku. Sarīvē seleriju kātus. Jāsanāk apmēram 4 ēdamkarotes sarīvētās masas. Pievieno 3 pilienu citronu sulas un 2 ēdamkarotes sarīvētu kāpostlapu. Uz tīras sejas šo masku notur apmēram 20 minūtes.
BARAVIKAS
Šīs sēnes ir ne tikai garšīgas, bet arī ļoti vērtīgas. Tās satur daudz karotīna, B1, B2, C un D vitamīnu. Šajās sēnēs ir vielas, kuras ir nāvējošas dažādām zarnu infekciju nūjiņām.
Uzturā baravikas var izmantot svaigas, kaltētas un konservētas. Baravikas tiek izmantotas dažādu ēdienu pagatavošanā. Visā pasaulē baravikas bieži vien iesaka lietot tieši kaltētā veidā. Tādā veidā tiek pastiprināta baraviku garša, un to struktūru var atjaunot, baravikas izmērcējot. Kaltētās baravikās ir vairāk olbaltumvielu nekā lielākajā daļā dārzeņu un gaļas. Svaigas baravikas satur 3,7% olbaltumvielu, bet kaltētas 27, 6%. Baraviku buljons uzturvērtības ziņā ir 7 reizes vērtīgās kā gaļas buljons. 1kg baraviku var pielīdzināt 3kg gaļas, 3kg zivju vai 5 kg kartupeļu. Kaltētas baravikas var ēst kā sausiņus vai sadrupināt uz tikko pagatavota ēdiena.
Dabas aptieka:
- Baravikas ieteicams lietot stenokardijas un tuberkulozes gadījumos.
- Baraviku uzlējumu izmanto, lai ārstētu ādas apsaldējumus.
- Ir pierādīts, ka baraviku lietošana uzturā regulāri mazina risku saslimt ar dažādām zarnu trakta slimībām.
- Baravikas ir lielisks pretvēža profilakses līdzeklis.
Septembris ir pārmaiņu laiks. Mainās daba un maināmies mēs. Lēnām gatavojamies ziemas atnākšanai. Lai rudens nāk ar labu laiku un iespēju paceļot, pavērot krāsaino Latviju, jo pavisam drīz klāt būs ziema, kad tā vien gribēsies ieritināties siltā pledā ar karstas tējas krūzi rokās.
