Vārda dienu svin: Jāzeps, Juzefa

Garšīgais kalendārs: decembra labumi

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Decembris atnācis ar trīsuļojošām sveču liesmiņām, piparkūku un tikko ceptu pīrāgu smaržu, gaišām domām un labiem darbiem. Laiks domāt, ko liksi galdā Ziemassvētkos un gadu mijā.

ZIRŅI

Tos uzturā lieto gandrīz visā pasaulē un tie ir vieni no senākajiem kultūraugiem pasaulē. Zirņus pazīst visas nācijas, tikai laika gaitā mainījies to lietošanas apjoms. Tie tiek uzskatīti par vienu no sātīgākajiem dārzeņiem. Zirņi ir bagāts olbaltumvielu, ogļhidrātu, šķiedrvielu, mikroelementu, mangāna, kālija, dzelzs, folija un fosfora sāļu avots. Tie satur A, C, B1, B2, e, un PP vitamīnus. Zirņos ir aminoskābe – lizīns, kas nepieciešams sirds un asinsvadu veselībai.

Uzturā
Zirņiem ir visdažādākais pielietojums. No tiem gatavo zupas, biezeņus, biezputras, cep pīrāgos un ēd tāpat vien. Zirņus, kā veselīgu uzkodu, pievienojot tiem garšvielas, var izmantot čipsu vietā. No tiem var cept maizi, kotletes un gatavot zirņu pikas. Zirņi ir arī iecienīta salātu sastāvdaļa. Vislielākā uzturvērtība ir svaigiem zirņiem, bet vismazākā konservētiem, jo konservēšanas procesā zūd 90% no zirņu uzturvērtības. Ziemai zirņus labāk sasaldēt vai kaltēt. Kaltētus zirņus var uzglabāt 10-12 gadus. Pie tam, šādā veidā uzglabāti zirņi nezaudē ne savu uzturvērtību, ne ārstnieciskās īpašības, kas šim augam piemīt.

Daži noderīgi padomi:

  • Zirņiem vārīšanas laikā nav ieteicams pieliet aukstu ūdeni, jo tad tie paliek negaršīgi;
  • Zirņiem sāli jāpievieno īsi pirms gatavošanas beigām, jo sālsūdenī vārīti zirņi izšķīst un ir mazāk gardi;
  • Saldētus zirņus jāiemērc verdošā ūdenī, iepriekš neatsaldējot – tie būs garšīgāki un saglabās vairāk vitamīnu.

Dabas aptieka
Zirņiem, to bioķīmiskā sastāva dēļ, vienmēr bijusi liela loma ārstnieciskajā uzturā. Pateicoties to sastāvā esošajam selēnam, zirņi ir apveltīti ar antikancerogēnām īpašībām. Tie satur vielas, kuru trūkums organismā var izraisīt krampjus un dermatītu. Zirņi palīdz attīrīt organismu no dažādiem toksīniem. Zirņi satur ievērojamu daudzumu inozīta, kas mazina holesterīna līmeni, uzlabo smadzeņu šūnu vielmaiņu, stimulē kuņģa un zarna trakta motoriku. Tāpēc tos ieteicams lietot uzturā, ja ir ateroskleroze, hipertonija, stenokardija, vāja zarnu peristaltika.

  • Zirņu uzlējums tiek lietots kā urīndzenošs līdzeklis, lai šķīdinātu nierakmeņus.
  • Uz augoņiem, lai tie ātrāk uzsūktos, ieteicams likt plaucētu zirņu miltu kompreses.
  • Zirņi palēnina ādas un visa organisma novecošanas procesus.
  • No pinnēm, pūžņojošām brūcēm, ekzēmas un zilumiem var tikt vaļā, pie tiem pieliekot no zaļajiem zirnīšiem un olas baltuma gatavotu putriņu.
  • Zirņu un zirņu pākšu uzlējumu izmanto losjona vietā, atbrīvotos no dermatīta un ādas izsitumiem.

Tavam skaistumam
Senajā Romā zirņi bija viens no iecienītākajiem kosmētikas līdzekļiem. Jau tad un arī tagad populāra ir maska, ko gatavo no zaļo zirnīšu miltiem un sūkalām. To izmanto, sejas attīrīšanai, lai sejas āda kļūtu elastīga un maiga.

  • Maska taukainai ādai ar attīrošu efektu: zirņu pulveri sajauc ar olas baltumu un nedaudz medus. Ja ir normāla sejas āda, var pievienot olas dzeltenumu, ja sausa, medus vietā izmanto krējumu. Masku klāj uz sejas un notur 20 min. Pēc tam noskalo ar siltu ūdeni.
  • Maska nogurušai sejas ādai. Sajauc zirņu miltus ar 2 ēdamkarotēm jogurta. Klāj uz sejas un notur 20 min. Masku noņem ar olīveļļā samērcētu vatīti. Pēc 15 minūtēm noskalo seju ar siltu ūdeni.

PUPAS, PUPIŅAS

Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka cilvēki pupas savā uzturā lietojuši jau Bronzas laikmetā, un savu popularitāti tās nav zaudējušas arī mūsdienās. Pupas bagātīgi satur olbaltumvielas un saliktos ogļhidrātus, bet tajās ir ļoti maz tauku. Tomēr, uzturvērtību ziņā tās ir līdzvērtīgas gaļai. Pupas satur visai maz aminoskābes, tādēļ tā ieteicams lietot kopā ar kartupeļiem, graudaugiem vai kukurūzu. Tās ir B1, B2, B6, K, PP, C vitamīnu avots. Pupās ir arī dažādas minerālvielas – dzelzis, varš, niķelis, kobalts, kalcijs, kālijs, fosfors, magnijs, nātrijs, jods un balastvielas. Balastvielas veicina zarnu trakta darbību un palīdz samazināt holesterīna līmeni asinīs.

Uzturā
Atkarībā no pupiņu šķirnes, tiek izmantotas vai nu pupiņas ar visām pākstīm, vai arī tikai pašas pupiņas. Atceries! Pupas satur indīgas vielas, kas spēj izraisīt spēcīgus gremošanas traucējumus un kas sabrūk, ja pupas tiek apstrādātas termiski. Tāpēc nedrīkst lietot termiski neapstrādātas pupas.

Pupas plaši tiek izmantotas gan salātu, gan zupu, gan dažādu pamatēdienu pagatavošanā. No pupām tiek gatavota pastētes, tās var apcept. Bieži vien, ēdot pupiņas, cilvēki izjūt diskomfortu – rodas pūšanās sajūta. Šādas sajūtas var izraisīt nesagremojamie ogļhidrāti un pupu mizās esošā rezistentā ciete. Jāatceras, ka lietojot pupas kopā ar trekniem gaļas produktiem, nepatīkamās sajūtas būs vairāk, jo tad organismā rodas lieka olbaltumvielu slodze. Ziemai pupiņas var sasaldēt, konservēt, kā arī kaltēt. Kaltētas pupiņas var uzglabāt vairāk nekā 30 gadus.

Dabas aptieka
Pateicoties augstajam makro un mikroelementu saturam, pupas uzskatāmas par diētiskiem produktiem. Tās sekmē insulīna un hormonu izstrādāšanos organismā, kas labvēlīgi iedarbojas uz sirds un asinsvadu sistēmu.

  • Pupiņu novārījums līdzēs pret caureju.
  • Žāvētu pupu ziedu novārījums jādzer, ja ir nierakmeņi.
  • Pupiņu milti sajaukti ar medu līdzēs pret augoņiem, ekzēmām un citām ādas slimībām.

KĀPOSTI

Neatkarīgi no šķirnes, tie ir vērā ņemams C vitamīna avots, jo tieši šis vitamīns kāpostos ir vairāk kā citronā. Būtiski, ka kāposti provitamīnu C nezaudē ne uzglabāšanas laikā, ne tos termiski apstrādājot. Visbagātākie ar C vitamīnu ir sarkanie kāposti, jo tie satur 4 reizes vairāk C vitamīna un antioksidantu kā galviņkāposti. Vēl kāposti satur A, B1, B2, B6 un U vitamīnus. Kāpostos ir liels daudzums olbaltumvielu, glikozes, fruktozes un šķiedrvielu, kā arī dažādi mikroelemti – fosfors, kālijs, kalcijs, magnijs un dzelzs.

Uzturā
Svaigā veidā kāpostus izmanto dažādos salātos. Tos izmanto arī dažādu zupu un sautējumu pagatavošanai. Ļoti iecienīti ir skābēti kāposti, kas arī tiek plaši izmantoti dažādu ēdienu pagatavošanā. Svaigus kāpostus iesaka tiem, kas vēlas zaudēt lieko svaru, jo tie satur ļoti maz kaloriju.

Dabas aptieka
Jau kopš seniem laikiem, kāposts ir pazīstams kā līdzeklis pret dažādām kaitēm. Vēl 4.gs. Pitagors rakstīja, ka „Kāposti uztur možu garu, jautrību un labu garastāvokli”. Grieķi tos uzskatīja par līdzekli pret reibumu: „Apēd kāpostu pirms dzeršanas – nepiedzersies, pēc dzeršanas – izdzenāsi dzērumu.” Ārstniecībā tiek izmantots viss kāposts, gan svaigā, gan termiski apstrādātā veidā.

  • Svaigi spiesta kāpostu sula atbrīvo zarnu traktu, mazina kuņģa skābes daudzumu un stabilizē vielmaiņu.
    Vārīti un sautēti kāposti uzlabo redzi, veicina veselīgu miegu, palīdz hroniska klepus un kuņģa iekaisuma gadījumos.
  • Kāposti satur vielas ar spēcīgu pretvēža iedarbību.
  • Iedarbīgs līdzeklis pret krākšanu un labam miegams ir glāze svaigas sulas, kas sajaukta ar ēdamkaroti medus.
  • Sinusīta vai sastrutojoša zoba gadījumā līdzēs klāt pielikta kāpostu lapa.

Tavam skaistumam

  • Kāpostu maska. Sarīvē vai gaļas mašīnā samaļ dažas kāpostu lapas. Ja ir taukaina āda, iegūto masu sajauc ar olas baltumu, ja sausa ar dzeltenumu. Klāj uz tīras sejas un notur 15 – 20 min. Pēc tam nomazgā ar remdenu ūdeni.
  • Parīzes maska. Maska no skābiem kāpostiem, kas balina dažādus ādas pigmentus un pabaro ādu ar C vitamīnu. Uz sejas liek biezu kārtu skābētu kāpostu un notur 30 min. Seju mazgā ar vēsu ūdeni. Šī maska atsvaidzina un attīra sejās ādu. Tā kļūst maiga un elastīga. Masku ieteicams lietot reizi nedēļā.
  • Kāpostu lapu maska pret grumbām. 3 – 4 kāpostu lapas iemērc verdošā ūdenī 1-2 min., nedaudz atdzesē. Liek uz sejas un kakla, kas iepriekš ieziests ar olīveļļu. Notur 20 min. Pēc tam seju noskalo ar siltu ūdeni.

ROZMARĪNS

Rozmarīns ir no tām garšvielām, kas labi jūtas arī podiņā uz palodzes. Laika apstākļiem paliekot vēsākiem, to no dobes var pārstādīt podiņā un svaigs rozmarīns būs pa rokai arī ziemā. Pats labākais ir tas, ka arī telpā, kur ir nepietiekams apgaismojums tas augs un spēcīgi smaržos. Rozmarīna lapiņas pēc izskata atgādina skujas. Tām piemīt rūgteni saldena garša ar citrona piesitienu. Rozmarīna aromāts ir ļoti spēcīgs un atsvaidzinošs. Rozmarīns satur daudz ēterisko eļļu, tai skaitā kamparu. Šis augs jau kopš seniem laikiem izmantots gan medicīnā, gan kulinārijā.

Uzturā
Rozmarīns tiek uzskatīts par garšaugu, ko var izmantot gandrīz visa veida ēdienu pagatavošanā. Tas lieliski saderēs ar dažādiem dārzeņiem, gaļu. Ļoti labi rozmarīns sader ar zivīm. Rozmarīnu izmanto arī dažādu desertu un dzērienu pagatavošanā. Vislabāk izmantot tieši svaigu rozmarīnu, jo kaltēts tas ēdienā neizšķīst un ir ass. Tādēļ kaltētu rozmarīnu labāk izmantot samaltu pulverī. Ziemai rozmarīnu var arī sasaldēt. No rozmarīna un olīveļļas, kas uzsildīta līdz 70 grādiem var iegūt lielisku garšaugu eļļu.
Ielāgo! Ēdienam ieteicams pievienot veselu rozmarīna zariņu, nevis atsevišķas lapiņas, jo tās būs grūti izlasīt un traucēs baudīt maltīti.

Dabas aptieka
Eiropā rozmarīns tradicionāli tiek izmantots kā stimulējošs un tonizējošs līdzeklis, kas veicina gremošanu, novērš nervozitāti un ārstē galvassāpes. Rozmarīnam piemīt antiseptiskas īpašības, kas palīdz cīnīties ar gripu, vīrusiem un saaukstēšanos. Rozmarīnā esošās vielas stimulē centrālo nervu sistēmu un sirdsdarbību.

  • Rozmarīnu lapu tēja līdzēs pret pārpūli un galvas reiboņiem. Tā palīdzēs atgūt spēkus.
  • Rozmarīna eļļu lieto, ārstējot reimatismu un radikulītu.
  • Rozmarīns ir labs vēdera darbības stabilizators.

Tavam skaistumam
Rozmarīns kosmētikā tiek izmantots ļoti plaši. Tas ir dažādu šampūnu, losjonu, krēmu un dušas želeju sastāvā.

  • Rozmarīna novārījumu var izmantot, kā mutes skalojamo līdzekli.
  • Rozmarīna novārījums ir labs pret blaugznu līdzeklis, kā arī tas stimulē matu augšanu.

Decembris ir brīnumu un ģimenes sajūtu mēnesi. Laiks, kad aizmirstas dusmas un īgnums, kad gribas apķert un samīļot vienam otru. Laiks, kad rodas vēlme savus mīļos pārsteigt un palutināt ar kādu gardumu. Varbūt tieši šis gada pēdējais mēnesis un saulgriežu laiks ir tieši tas brīdis, kad vērts svinēt dzīvi, baudot gardus ēdienus, skaistu mūziku, labu kompāniju ģimenes un draugu lokā, pēc iespējas vairāk daloties šajā priekā un dzīves baudīšanā arī ar tiem, kuri varbūt to neprot, vai kurus nomāc rūpes un raizes. Varbūt, ka tieši Tu vari kļūt par prieka nesēju. Nevajag nemaz daudz, reizēm pietiek ar smaržojošu piparkūku vai apciemojumu.

Dalīties.

Atstāt Ziņu