Tas circenīts manī dzied kopš tā brīža, kad pirms dažiem mēnešiem dzirdēju dziesmas vārdus TV reklāmā – esot jāpalīdz krīzē nonākušiem bērniem, kaut pa latam. Lai to circenīti nedzirdētu vispār no dziļās aizkrāsnes, savas pārdomas “jāuzliek uz papīra”.
Kāpēc bērniem jācieš par pieaugušo kļūdām, muļķībām?
Vai tik tiem bērniem nav tikpat stulbi jāmaksā par citu kļūdām kā man pašai, kad viens piedzēries izjauca manu un manu bērnu ierasto ikdienu? Nu un tad, ka viņš pat sev izpildīja nāvessodu un nositās? Ne man, ne maniem bērniem no tā labāk nepaliek.
Vai tad tiem bērniem, kas saņems kaut kādus dažus latus, būs labāk šajā valstī, kas jau kļuvusi par nekurzemi? Pagaidām. Gan jau pienāks nevalsts brīdis. Un circenīts mierīgi varēs dziedāt skaļi, jau iznācis no aizkrāsns.
Man pašai šī dziesma vairāk saistās ar nu jau vēsturisko filmu “Ilgais ceļš kāpās”. Arī vēsturiskajiem izsūtījuma gadiem. Tiem briesmīgajiem gadiem, ar kuriem maksāja daudzi izsūtītie, lai kaut kādiem citiem būtu laime un pilnība. Tikai tā laime un pilnība nav ne tiem izsūtītajiem, ne tiem, kuru dēļ viņi tika izsūtīti. Un izsūtīto mazmazbērniem visiem nu jāpalīdz kaut pa latam.
Vainīgos atrast un sodīt ir viegli. Juridiski viegli. Vainīgie labāk lai paši iet bojā. Ja es būtu ļauna, varētu priecāties, ka ekonomiskā krīze tagad skar visus. Arī tos, kas uz manas nelaimes rēķina iedzīvojās. Ļoti daudzi mani “apčakarēja”, neaizmirsdami solīt, ka vēlāk palīdzēs. Ne velti saka, ka solīts makā nekrīt. Kad es tagad saku, ka mans konts bankā ir gandrīz praktiski tukšs, ir tādi, kas netic. Neesmu tik gudra, bet varbūt interesenti to var pārbaudīt – LV 17 UBAL 3100M00410001. Bērni bija jāizskolo, šodien arī viņus skar ekonomiskā krīze.
Es no vienas bedres, kurā iegrūda cits, izrāpos. Valsts iegrūda jaunā bedrē. Kur mēs esam? Tiešām Māraszemē?
Daudzi vecākās paaudzes ļaudis vāvuļo par skaistām un gudrām lietām. To, ka paši izaudzinājuši tādus, kuriem ne teikums neiztiek bez hu un bļe, viņi neapzinās, vai pat negrib apzināties.Tik nemitīgi meklē vainīgos, kas radījis ekonomisko krīzi. Vainīgas 100 gudrās galvas, ierēdniecības, visi citi, tikai ne paši.
Ja kāds iedrošinās teikt, ka vainīgs ir garīguma mazums, pat trūkums, tad tas tiek “apriets”.
Tik circenīts pagaidām slēpjas aizkrāsnē. Vai viņš būs labs vai slikts, tas no mums pašiem atkarīgs. No pašiem.
