Formai ir nozīme!

Mēdz teikt, ka labas lietas var sabojāt slikts izpildījums. Šo brīvdienu secinājums, garšīgas lietas var sabojāt slikts pasniegšanas veids.

Nupat gribēju pagatavot meitiņai gurķīšus ar krējumu. Tā kā zobiņu viņai pagaidām ir tik, cik ir, nolēmu gurķīti sarīvēt un tad jaukt ar krējumu. Smarža jau laba, bet skata nekāda. Meitai arī kaut kas nepatika, tad nu dabūju pati ķerties pie notiesāšanas. Un sakat, ko gribat, lai arī sastāvsaļas tās pašas – svaigs gurķis, skābs krējums, dillītes, rīvētā formā tas negaršo ne pēc kā. Gabaliņos – pavisam cita lieta!

Gan jau, ka tas ir pieraduma jautājums un citam tieši rīvēti gurķi ar krējumu šķiet paši garšīgākie. Varbūt. Nestrīdēšos!

Taču esmu novērojusi, ka man vispār nepatīk ēdieni, kuros grūti saprast, kas ir to sastāvā. Nu kas tie par salātiem, ja vairāk atgādina šķidru putru!? Kādu laiku izvairījos kafejnīcās vai restorānos ēst jebko, kas pagatavots no maltās gaļas. Vienkārši šķita aizdomīgi… ja nu tur samalts kopā viskaut kas.

Secinājums viens: labāk lieku reizi nodarbinu savu žokli košļājot, ka tikai manā šķīvī valda skaidrība!