Vārda dienu svin: Gunta, Ginta, Gunda

‘Es noteikti tur atgriezīšos’ – stāsts par ceļojumu uz Gruziju

Pinterest LinkedIn Tumblr +

ai nerunātu sausus faktus, par Gruziju ir jāstāsta tiem, kas tur ir bijuši.
Ruta Kalniņa kopā ar draudzenēm devās uz Gruziju augusta beigās un pavadīja tur divas nedēļas. Ruta saka, ka īsti nezina, kāpēc tik ļoti tur gribējusi, jo pirms brauciena par Gruziju neko daudz nav zinājusi un arī ceļojums bija ļoti nesaplānots, tā teikt, īsta ļaušanās piedzīvojumu garam.

Kas īpašs ir Gruzijā?
Pirmkārt, tur ir viss, kas vajadzīgs atpūtai. Tur ir iespaidīgi dabas skati, draudzīgi cilvēki, ir pilsētas, vecpilsētas un arī pludmale.
Daba. Laikam jau nevar ne vārdos, ne bildēs aprakstīt to skaistumu, kas paveras visapkārt. Tas vien jau sniedz daudzas iespējas, ko darīt. Var kāpt kalnos, pastaigāties, skatīties un vienkārši relaksēties.
Te var dabūt visu vienā. Ja, piemēram, kur citur brauc un izbaudi tikai pludmali, tad te tev ir iespēja bez tā redzēt arī vēl daudz ko citu.
Cilvēki. Tur ir ļoti forši cilvēki, ļoti draudzīgi un laipni. Un ir ļoti liela atšķirība no, piemēram, vietējiem Ēģiptē vai Turcijā. Arī te nāk klāt, piedāvā kaut ko nopirkt, bet, ja tu pasaki “Nē”, viņi ir ar mieru. Viņi ir laipni, piedāvā, ko vēlas, bet nav uzbāzīgi. Cilvēki šeit tiešām ir tādi, kā visi saka – atvērti, izpalīdzīgi. Tas, kuru satiec, jau uzreiz ir tavs draugs. Es parasti neesmu ļoti komunikabla, neeju klāt, neizprašņāju un neiepazīstos ar vietējiem, bet šeit Gruzijā, tas notika tik…dabiski un liekas, ka citādāk nemaz nevarēja.
Labas cenas. Viņi laikam vēl nav īsti sapratuši, ka ar to var nopelnīt un ka tūristu skaits pieaug. Nav pārspīlētas cenas un nav sajūtas, ka tev kā tūristam prasa vairāk, kā tas bieži vien ir citās vietās.
Piemēram, taksometram Tbilisi centrā ir viena cena – aptuveni 1,70 Ls un brauc jebkur. Un, protams, katrs šoferis gatavs izstāstīt, kur ko redzēt, kur tev jābrauc vai jāiet. Bet, ja negribēsi runāt, viņi neuzbāzīsies un vienkārši aizvedīs.

Katram ir kaut kas zināms par Latviju, ir kādi radi Latvijā un tā ir tā saikne, kas tuvina laviešus gruzīniem.

Kāpēc gruzīniem patīk latvieši?
Katram otrajam gruzīnam ir kāds paziņa, kas dzīvo Latvijā vai arī viņš zina kaut ko par Latviju. Viņi ciena mūs arī it kā tāpēc, ka atbalstījām viņus kara laikā (Krievijas-Gruzijas konflikts 2008.gadā), bet šķiet, ka iemesls ir meklējams dziļākā vēsturē. Katram ir kaut kas zināms par Latviju, ir kādi radi Latvijā un tā ir tā saikne, kas tuvina latviešus gruzīniem. Un man šķiet, ka latviešiem ir līdzīgi, arī mums patīk gruzīni. Latvieši agrāk bieži braukuši uz Gruziju. Zinu, mana vecmāmiņa tur ir bijusi sanatorijā un viņai tas ir atmiņā kā viens no skaistākajiem laikiem mūžā.

Mūsu ceļojums
Tbilisi.

Mūsu ceļojumu sākām četras dienas pavadot Tbilisi, un visas šīs dienas bija pilnībā piepildītas. Ko darīt Tbilisi? Pirmkārt, ir jāizbauda gruzīnu virtuve un tur to darīt ir vislielākās iespējas. Ir ļoti daudz ēstuvītes, katra citādāka un, iespējams, tā, kas pēc izskata ir necilākā, izrādās ir ar vislabāko virtuvi. Garšīgi un lēti. Iespējams, gruzīnu virtuve ir viena no tām lietām, kas arī saista latviešus. Tur nav priekš mums tik neparastas garšvielas un ēdieni kā, piemēram, Taizemē vai Indijā. Gruzīnu virtuve mums ir vairāk saprotama un tuvāka.
Protams, pati pilsēta ir apskates vērta. Tas, kas man patīk, ka tur ir funikulieri, un tādi pilsētā ir vairāki. Ja, piemēram, ir kāda pils kalnā, uz turieni ir funikulieris un arī šis brauciens uzreiz ir piedzīvojums. Tur ir liels panorāmas rats augšā kalnā, no kura paveras skaists skats, tā, ka tas arī ir viens no apskates objektiem.
Un vēl ieteiktu izbaudīt sērūdens pirtis. Tas ir patiesi liels piedzīvojums. Viss ir ieturēts padomju stilā, nekas nav modernizēts. Tante uzsauc, lai nāk iekšā un viss. Viss ir tik vienkārši, tik eksotiski priekš mums. Tur nav nekāds smalks SPA, kur jāpiesakās un jāuzgaida smalkā priekštelpā.

Tāda īpaša sajūta, ka vari redzēt, kāds ir bijis Gruzijas spožums un kāds tagad posts…

Gruzija ārpus galvaspilsētas.
Tad mēs īrējām mašīnu, un piecas dienas braucām apkārt pa dažādām vietām, patiesībā, man šķita, ka ar to ir par maz. Brauciena laikā ik pēc mirkļa jāaptur mašīna, jo visu laiku ir tādi skati, ko gribas apbrīnot. Visu laiku ir emocionāli pozitīvs pārdzīvojums.
Norādes uz ceļiem nav, tikai galvenās un lielākās. Visu laiku jāiet pie vietējiem un jāprasa ceļš. Viņi ar lielāko prieku izstāstīs visu, kas tevi interesē un, ja vēl īsti nesapratīsi, brauks līdzi, lai parādītu ceļu.
Nabadzība, protams, tur ir ļoti liela. Es tiešām nevaru iedomāties pie mums te tādu vietu un mājas, kādas redzēju tur. Gruzijā ir daudz pamestu rūpnīcu, tukši rajoni. Bet pašu cilvēku attieksmē to nabadzību nejūt, tikai ārējā vidē- kāda tā izskatās… Tomēr tas nenomāc. Patiesībā, tas ļauj redzēt to Gruzijas varenumu, kāds tai bija agrāk, un saprast, kas ar to noticis tagad. Tāda īpaša sajūta…Var redzēt, kāds ir bijis Gruzijas spožums un kāds tagad ir posts. Piemēram, bija tāda sanatorijas pilsētiņa, tagad gan viņa saucas SPA pilsēta (bet tā noteikti nav tik smalka kā izklausās). Tā ir tā pilsēta, kur bija bijusi mana vecmāmiņa un viņa man pirms ceļojuma silti ieteica turp aizbraukt. Un tur tiešām varēja redzēt, cik ļoti te agrāk bijis skaisti – greznas, lielas sanatorijas, strūklakas, palmu aleja…agrāk tiešām tur ir bijis iespaidīgi, bet tagad viss izskatās kā lielākie grausti.
Pēdējās piecas dienas pavadījām Batumi, pilsētiņā pie Melnās jūras. Tā gan ir īsta kūrortpilsēta, kas pilnībā atšķiras no citām pilsētām. Uzreiz var redzēt, ka pilsētai ir nauda. Ir atjaunotas ēkas, ir augstceltnes, skaista promenāde. Un, lai arī te ir tūristi, man šķiet, ka ne tik daudz, kā varētu būt. Varbūt ne visiem patīk akmeņainā pludmale, bet daba te ir skaista, lētas cenas, turpat viesnīcas, restorāni, dažādas atrakcijas.
Mēs palikām šeit, bet turpat blakus esot vēl viena pilsētiņa, kas vēl vairāk piemērota pludmales atpūtniekiem, bet arī šī bija ļoti laba.

Ja arī nav kur palikt, vietējie tāpēc, ka tikko esat kļuvuši par draugiem, piedāvās jums istabu.

Uz Gruziju – īpaši neplānojot
Ceļojums uz Gruziju var būt nesaplānots. Jā, biļetes pirkām laicīgi, un tā tas ir jādara, tās nekad nepaliek lētākas, tikai dārgākas. Bet visu pārējo apdomājām minimāli. Arī viesnīcu rezervēšana nav vajadzīga visur. Braucot uz Tbilisi, bijām rezervējušas, lai uzreiz ir kur iet, bet tālāk, braucot pa pilsētiņām, noteikti var atrast uz vietas. Pirmkārt, tur ir ļoti daudz māju, kur izīrē istabas, viesu mājas. Bet, ja arī nav kur palikt, vietējie tāpēc, ka jūs tikko esat kļuvuši par draugiem, piedāvās jums istabu.
Vienā mazā miestiņā, mēs palikām kādā mājā un uztrāpījām uz pirmskāzu svinībām. Tikām uzņemtas gluži kā lielākie tuvinieki un goda viesi.
Spontānums šim ceļojumam piešķīra savu šarmu. Nav īsti nekādu gaidu un braucot, var pēkšņi izdomāt – paliekam te.
Braucot uz Gruziju, ir vērts palasīt blogus vai kādus citu cilvēku ceļojuma aprakstus, nevis sekot stingrām tūristu norādēm. Tas būs interesanti, pēc tam varēs arī salīdzināt, kā katram ir gājis konkrētajās vietās.

Ko atvest no Gruzijas?
Arī es ļoti domāju par šo jautājumu, pirms braucu mājās. Bet viņiem nav īsti nekādu suvenīru. Viss, kas raksturo Gruziju, ir ēdams. Es šo lietu atrisināju, uzejot Batumi kādu tirgu, kas bija īsta eksotika. Tur bija tādas mantas, kādas mēs atceramies no bērnības. Un tu ej pa tirgu un visu laiku saki; „Ā, to es atceros”, vai „Re kur tāda manta, kā man bija bērnībā, biju jau piemirsusi”. Spēlītes, lelles, konfektes un košļenes. Tāda kā atgriešanās atpakaļ laikā. Ļoti interesanti.

Dažādas ēdamlietas, protams, var nopirkt ceļa malās. Tomēr, interesantas ir atšķirības katrā reģionā. Ja vienā vietā redzēji, ka pārdod arbūzus, tad pērc, jo tālāk viņu nebūs, tur būs kas cits, piemēram, mājās darināti vīni, desiņas vai bulciņas, katram savs produkts.

Tā kā visi zina Gruzijas vīnus, man šķita, ka tur tie būs pieejami visur, cenas būs lētas un visās malās par to vien runās. Bet vīna cenas ir aptuveni tādas pašas kā pie mums. Pa ceļam atradām tikai vienu vairāk civilizētu vīna darītavu. Varbūt daudzi man te nepiekritīs, jo redzējuši ko citu.

Gruzija ir tā vieta, kas man ir numur viens, un man tiešām ir ar ko salīzināt!

Nebiju gaidījusi, ka būs tik iespaidīgi
Man parasti gribas doties ceļojumā katru reizi uz citu zemi, bet Gruzija ir tā vieta, kur man noteikti gribas atgriezties vēlreiz. Tiešām nedomāju, ka tur būs tik skaisti un iespaidīgi.
Es esmu ļoti daudz kur ceļojusi un bijusi, vismaz divas reizes gadā cenšos kaut kur aizbraukt, bet Gruzija ir tā vieta, kas manā topā joprojām ieņem pirmo vietu. Un man tiešām ir ar ko salīdzināt.
Bijām Gruzijā divas nedēļas, un, ja pirms brauciena mani māca šaubas un likās, ka tas varētu būt par ilgu, tad, esot jau tur, sapratu – ar to galīgi nepietika!

Dalīties.

7 komentāru

  1. Mēs gribam uz Gruziju, jo tai ir savs īpašs šarms un ļoti viesmīlīgi cilvēki… Diemžēl apraksta burvību mazina redaktores nepamanītās kļūdas, piemēram: "grausti" nav jāraksta ar "z", lai gan šīs ēkas patiešām "grauž laika zobs".

  2. Gruzija-tā ir paradīze!Biju 13 gada jūlijā!Noteikti tur atgriezīšos.Braucu indviduāli.Tikai ne caur tūrfirmu.Vienīgais sliktums,ka ielido Tblisī,naktī.Pasūtīt naktsmītni pirmajām dienām,bet pārējās naktis uz vietas.Protams ja gribi dzīvot šiki,vari pa 200 naudām/pa diennakti/.Ļoti lēti mikriņi,arī takši nav īpaši dārgi.Daba -vienkārši izcila.Labāk braukt septembrī,vīnogu laikā.Un izdevīgāk ,bariņā,3-4 cilvēki.Paņem taksi uz visu dienu,redzēsi daudz!Un arī par naudām ,salīdzinoši normāli.Ar mikriņu vari nobraukt 300-400 km. par 10-15 Lariem/6-8 EIRO/

Atstāt Ziņu