Vārda dienu svin: Aldonis, Agija

Emocijas kāpj kaklā? Pūt ārā!

Pinterest LinkedIn Tumblr +

roši vien esi bijusi situācijā, kad emocijas kāpj augšup un tev šķiet – tūliņ, tūliņ asaras ies pa gaisu!, bet…tu sapurinies un mēģini norīt to kamolu, domājot- „eh, gan pāries”. Nekas tāpat vien nepāries. Neizlādētās emocijas nekur nepazūd, tās krājas un krājas līdz sprūk vaļā nepiemērotākajos brīžos, turklāt tās var pārtapt arī par dažādām slimībām. Kas notiek ar norītajām emocijām un kā iemācīties tikt galā ar to kamolu kaklā? Ar šiem jautājumiem vērsāmies pie pārvērtējošās konsultantes Elīnas Neilandes.

Jau ģimenē iemācīts – „ar asarām neko nepanāksi!”
Brīžos, kad emocijas kāpj augšā un kaklā krājas kamols, daudziem no mums ir tendence to norīt un pasarg dievs, galvenais nerādīt savas asaras. Vai mēs šādā veidā emocijas vienkārši izdzēšam vai tomēr kaut kur dziļi norokam iekšā sevī? Un ko šāda emociju “aprakšana” jeb norīšana mums nodara?

“Latviešiem emociju apspiešana ir diezgan raksturīga,
un tā spilgti parādās jau tautasdziesmās,
kurās bieži pieminēta „asariņu slaucīšana” par pārestībām no kungu puses.”

Pārvērtējošā konsultante Elīna Neilande skaidri un gaiši norāda – paturot tās iekšā sevī, emocijas nekur nepazūd, tās krājas un krājas, un pat nodara mums kaitējumu. „Psihosomatika, mācība par psihisko un ķermenisko procesu saistību organismā, skaidri norāda – emociju „norīšana” nodara kaitējumu arī cilvēka ķermenim,” paskaidro E.Neilande. Viņa piemin, ka latviešiem emociju apspiešana ir diezgan raksturīga, un tā spilgti parādās jau tautasdziesmās, kurās bieži pieminēta „asariņu slaucīšana” par pārestībām no kungu puses.

„Ar šādu vēstījumu, manuprāt, „vidējais” latvietis dzīvo joprojām. To spilgti redzu semināros un atbalsta grupās, kur viena no raksturīgākajām grūtībām ir sieviešu, sevišķi pusmūža sieviešu, spēcīgais aizliegums paust emocijas. Tas nereti ir visas dzimtas mantojums, kas turpina dzīvot joprojām dažādu ģimenē folklorizētu aizliegumu un vēstījumu formā: „puikas neraud”, „izbeidz puņķoties!”, „ar asarām neko nepanāksi!”, „lai es nedzirdētu ne skaņu no tevis!”, utt. Tā cilvēks jau kopš mazotnes iemācās, ka emociju izlāde ir kas slikts – neglīts, nepieklājīgs, lieks,” stāsta speciāliste.

Neizlādētās emocijas noved pie veselības problēmām
Tomēr emociju norīšana un asaru apturēšana, kā mums kopš bērnības mācīts, nav pareiza. Kā skaidro E.Neilande, emocijas ir dzīvas, tās nekur nepazūd, vien turpina krāties mūsu ķermenī viena pār otru kā derīgo izrakteņu slāņi. „Tāpēc vārdi „pāries!”, „aizmirsīšu!” vai „man vienalga” darbojas kā stampiņa, kas neizlādētās emocijas iedzen arvien dziļāk un dziļāk mūsu ķermenī, radot dažādus simptomus – asaru kamolu kaklā, galvassāpes, spiedienu krūtīs, apgrūtinātu elpošanu, trauksmes sajūtu, sirdsdarbības traucējumus, asinsspiediena izmaiņas, miega traucējumus, pat kuņģa čūlas un onkoloģiskas saslimšanas,” brīdina speciāliste.

“Vārdi „pāries!”, „aizmirsīšu!” vai „man vienalga” darbojas kā stampiņa,
kas neizlādētās emocijas iedzen arvien dziļāk un dziļāk mūsu ķermenī,
radot dažādas slimības”

Turklāt, ja emociju izlāde nenotiek, uzkrātās emocijas ceļu ārpus ķermeņa atrod pašas – caur jau pieminēto somatiku vai situācijās, kurās mums emociju izlāde it kā šķiet attaisnojama. „Tas spilgti redzams ģimenēs, darba vietās, sabiedrībā. Sievietes izlādē uzkrātās emocijas uz bērniem vai vīrieti, priekšnieki uz padotajiem, pircēji uz pārdevējiem vai otrādi. Rodas ķēdes reakcija, kurā katrs nākamais posma dalībnieks gan uzņem svešas emocijas, gan izlādē tās tālāk uz nākamo „upuri”,” skaidro E.Neilande.

Pirmā palīdzība emocionālos brīžos – dziļā elpošana
Ko darīt, lai emocijas nekrātos un neradītu mums problēmas nākotnē? Vispirms – mums jāatpazīst, jāsaprot un jāatzīst, kas ir tās emocijas, ko mēs jūtam. „Gan individuālajās konsultācijās, gan grupu darbā vienmēr aicinu būt godīgiem pret sevi un citiem, vispirms uzdodot sev jautājumu „ko es jūtu?”. Ja tās ir dusmas, bailes, aizvainojums, bezpalīdzības sajūta, vilšanās vai kas cits, domājot un rūpējoties par savu psihisko un fizisko veselību ir svarīgi šīs emocijas apzināties, nosaukt vārdā un izlādēt,” paskaidro E.Neilande.

“Tiklīdz cilvēks jūt uzjundītu emociju vilni – apzināta elpošana,
gaisa dziļa izpūšana palīdz šīs emocijas izvadīt laukā.”

Kā īpašu „pretsāpju tableti” pirmās palīdzības aptieciņā emocionālos brīžos speciāliste nosauc dziļo elpošanu vai t.s. „pūšanu” (ieelpa un spēcīga gaisa izpūšana): „Tiklīdz cilvēks jūt uzjundītu emociju vilni – apzināta elpošana, gaisa dziļa izpūšana palīdz šīs emocijas izvadīt laukā.”

E.Neilande vienmēr saviem klientiem atgādinot – emocijas tiek izlādētas trīs veidos – ar skaņu, ar vārdu un ar rīcību! „Elpošana šajā gadījumā darbojas kā pirmais no nosauktajiem. Tāpēc šeit brīnišķīgā veidā atkal mijiedarbojas ķermenis ar psihi!”

Pārvērtējošā konsultante Elīna Neilande iesaka:

VESELĪGA EMOCIJU IZLĀDĒŠANAS FORMULA

Emocijas + apzināta ķermeniska rīcība (elpošana) = izlāde, atbrīvošanās

Lai cik vienkārši un neticami tas izklausītos, prakse rāda, ka šī formula strādā lieliski. Vispirms jau gadījumos, kad emocijas pārtop kaklā apspiestu asaru kamolā. Tomēr tik pat lieliski apzināta dziļa elpošana kā spriedzes noņēmējs darbojas arī, piemēram, lielu dusmu gadījumos. Domāju, ka katrs no mums pazīst sajūtu, kad no dusmām „aizcērtas elpa”, „deniņos pulsē”, „galva sprāgst pušu”, „sirds lēkā kā negudra”.

Dziļi ieelpo un divreiz garāk izelpo. Skābeklis kā mazi burbulīši šampanieša glāzē paveiks brīnumu! Jā, varbūt cītīgi rītās asaras spēji lauzīsies laukā, bet tad raudiet! Ja esat apstākļos, kur to nevarat atļauties, aizveriet acis, vizualizējiet kādu jums patīkamu vietu un elpojiet, elpojiet, elpojiet… Tāpēc atbilde ir – emocijas nenorimst, tās tiek izlādētas skaņas veidā.

Kāda mana atbalsta grupas kliente ikmēneša tikšanās laikā atzinās, ka tieši šī elpošanas tehnika viņai ļāvusi bez asaru plūdiem izrunāties ar mīļoto vīrieti par viņai un viņu abu attiecībām nozīmīgu tēmu. „Viņš man vienmēr pārmet, ka es pie katras sarunas raudu, kas viņam liek justies vainīgam. Bet šoreiz es apzināti dziļi elpoju, izlādējot savas bailes un satraukumu, spējot pateikt vēl vienu teikumu, tad vēl un vēl…” Kas nav mazsvarīgi – ļaujot sev izlādēt emocijas neapspiestu raudu vai šādas dziļas elpošanas veidā, iztrūks arī sāpīgas situācijas ierasti pavadošās galvassāpes. Pārbaudīts!

Emocijas, protams, iespējams izlādēt arī citos veidos, tomēr tieši emociju atzīšana („Ko es jūtu?”) un to izlāde raudu vai dziļas elpošanas formā ir visveselīgākā gan attiecībā pret savu ķermeni, gan attiecībās ar apkārtējiem.

Dalīties.

4 komentāru

  1. Paldies par saturīgo rakstu!<br>Bet ko darīt situācijā, kad ir notikušas nepatīkamas lietas, bet emociju nav. Pēdējā laikā vairakkārt esmu par to aizdomājusies. Ķibele ķibeles galā, bet es to esmu sākusi jau uztvert kā normu, vai. It kā pati sev jautātu – nu ko? Kas būš tālak? Kas vēl? Piemēram, šodien iebraucot Rīgā no komandējuma, konstatēju, ka man vairs nav maka. Ar visām bankas kartēm, ar tiesībām utt. It kā normāli būtu apraudāties vai kā savādāk izsamist. Bet es nejūtu nekādas emocijas. Nepatīkami, jā, bet emociju nav. <br>Kāpēc tā un par ko tas varētu liecināt? Kas tas par tādu frustrētu stāvokli?

  2. Evija Danai on

    Manuprāt tā ir pieredze, man ir tā pat – jo vecāka palieku, jo mazāk spēj mani kas nokaitināt, Īsti nespēju pat dusmoties uz tiem, kas pāri nodara, kaut kā vienalga, neskar. Nekad neesmu iedomājusies, ka tā ir nelaimju uztveršana kā norma. Jo arī lieli prieki tiek uztverti kā pašsaprotami…

  3. skaidrīte(liepziedul on

    Paldies! Tagad pilnībā izprotu šo paņēmienu! Acīmredzot, man raksturīgās ļoti biežās un nereti stiprās galvassāpes izskaidrojamas ar veselu vezumu uzkrātajām sāpīgajām emocijām!

  4. Laimīgu Jauno gadu!:)Es pati tā daru un savām mazmeitiņām iemācīju…kā ar dusmiņām tikt galā…ieiet telpā,kur esi viena.rokas saliekt elkoņos un piespiest pie ķermeņa,pirkstus savilkt dūrē.Kāju pirkstus izplest un pacelt uz augšu,dziļi caur diafragmu ievilkt elpu(caur degunu),sasprindzināt visu ķermeni,tad strauji atlaist roku pirkstus,tai pašā laikā caur muti izpūst elpu,veidojot skaņu -šššš(zobi sakosti),nu,kā kaķis:)….un tā vairākas reizes…un viss kārtībā..manas meitenes runā runā,tad citreiz saka – pag,es tūlīt un aizskrien..tik var dzirdēt,ka šņāc:)un jau saruna turpinās daudz mierīgākā tonī….es varbūt neskaidri uzrakstīju,kā nu mācēju:)…bet palīdz…lai veicas!:)

Atbildēt skaidrīte(liepziedul Atcelt