Vārda dienu svin: Pēteris, Pāvils, Pauls, Paulis

Elīza

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Izlasīju par 2012. gadu. Aizķēra teorija par 6.rases cilvēkiem… .
Kāpēc? Atbilde ir pavisam vienkārša, es pazīstu vienu šādu personu. Nosauksim viņu par Elīzi.
Viņa ir jauna, skaista, neparasta savā būtībā. Audzina bērnus, nav svarīgi cik, jo nedara to viena pati, ir jau tas otrs cilvēks arī, bet …. Arī te neizplūdīšu sīkumos, bet nav viss tik vienkārši kā varētu cilvēkiem no malas šķist.

Dzīvē piedzīvojusi šķiet visu – gan ciešanas, nodevību, sāpes, nāves glāstus, spēcīgas slimības,  gan arī prieku, īstas mīlestības jūtas, laimi, piedzīvojumus, sirsnību, atzinību – jā visu. Ko viņa? Kad Elīzi kāds sāk slavēt (jāpiebilst, ka viņa rada daudz skaistu darbu), viņa sarkst, samulst, viņas balss kļūst savādāka, tāda kā raustīta, viņa izvairās, viņai nepatīk, ja saka viņai paldies, ja viņa ko nav izdarījusi jūtas vainīga un atvainojās, vienmēr citiem pateiksies un ne tikai ar “paldies”, bet arī ar kaut ko jauku. No viņas staro mīlestība un sirsnība.

Tomēr neviens to nespēj pieņemt – jo nav raduši, daudzi ir pārliecināta, ka tas ir uzspēlēts, ka viņa kaut ko no šiem grib, ka pielien vai kā citādi. Bet nē – tik tiešām sirdsskaidra sieviete – viņai neko nevajag.

Reiz viņai prasīju – “kāpēc tu tā dari?”, viņa atbildēja “vai esi redzējus ko skaistāku par laimīgu cilvēku? Vai tā nav labākā alga, ko var saņemt? vai dāvāt prieku otram nav skaistākais, ko spējam izdarīt?”
Atminos, kā Elīze reiz skumji teica “man sāp, kad man netic, ka manī saskata ko savtīgu, bet nevaru viņus nosodīt, šāds ir šis laikmets. Man šeit nav vietas? Raugos vēsturē un nesaprotu, vai esmu šai pasaulē ieradusies par ātru vai stipri par vēlu?”
Šie viņas vārdi aizskāra, atzīšos, arī es Elīzu uzskatīju par savādnieci, jo īpaši, kad viņa zvanīja, lai izkratītu savu sirdi, vai vienkārši parunāt – man negribējās ne ar vienu runāt, bet viņa tikai runāja, Elīzai nav neviena ar ko parunāt un viņa mani uztvēra par draudzeni, bet šķiet vairs nē, jo sāk savādāk izturēties. Jā, ko man brīnīties – pati Elīzu atgrūdu, nebiju līdzās, kad viņa aicināja uz savu pasākumu, nebiju, kad viņa vienkārši teica, atbrauc – Tev patiks. Man nebija laika, laika draudzības  zieda apliešanai. Bet es zinu, ka viņa nav dusmīga, nav arī apvainojusies, tikai atgājusi maliņā un gaidīs, kad es attapšos.
 
Viņa tāda ir – viņa ir piedevusi visiem saviem pārdarītājiem un vienmēr saka, ka cer, ka viņi reiz kļūs laimīgi, jo tikai nelaimīgie spēj darīt pāri otram. Viņa palīdzēs ikvienam, ar vāŗdu, ar padomu, ar savu darbu, ar finansēm, ja spēs, ja nē, tad atradīs kādu, kurš varēs attiecīgai personai palīdzēt…

Un cik viņa ir gudra … Nepārspīlējot, ar viņu sarunās es sajūtos kā tāda muļķīte, jo kad viņa sāk runāt, nāk tāda dzīves gudrības. Savādi, ka viņa vienmēr uzsver – “nestāti nevienam par ko runājām!”. Es nekad nesapratu – kāpēc. tad kādu dienu saņēmu atbildi “Tu pamēģini izdzīvot šai pasaulē, esot ar tādu domāšanu kā man!” 

Viņai ir bagātīgs draugu loks, bet tāda drauga, kam būtu pilnībā atklājusies nav neviena, jo viņas dvēsele un iekšējā pasaule ir tik smalka, ka man bail tajā dziļāk ielūkoties, tas šķiet kaut kas svēts. Arī mīļotā vīrieša viņai nav, bet ir kas viņu mīl, bet nespēj viņai pietuvoties, nesen vienam vīrietim prasīju, vai Elīza zin, ka viņš viņu mīl, viņš atbildēja, ka baidās viņai pat pietuvoties, jo viņā ir kaut kas tāds, kas atbiedē un liek cienīt no visas sirds. Viņu patiesi daudzi apbrīno, jo viņas enerģija ir neizsīkstoša, tikai nesen redzēju viņu apjukušu un salauztu, vairākus mēnešus šķita, ka viņa nezin, kur viņas vieta un tad izdzirdēju ko tādu, kā dēļ viņu varu tikai apbrīnot – “es sapratu, kas dara mani nelaimīgu – es par daudz koncentrējos uz sevi, bet šai pasaulē ierados ar neparastu Dieva dāvanu un man tā jāliek lietā (…)”

Ak, pareizi, viņa spēj redzēt vairāk kā citi, vienmēr mukusi no savām spējām, cenšoties būt “normālai”, bet nu nolēmusi savu talantu likt lietā un top projekts – jau pašā pamatā priekš citiem un citu labumam domātu.

Vai tiešām Elīza būtu agrāk šai pasaulē ieradusies jaunās rases cilvēks, kura īsi pirms paredzamā pasaules gala ir tikusi pāri savai savādībai un ir gatava palīdzēt cilvēcei? Jo tas ko viņa dara ikdienā, ko spēj paveikti, pievarēt, pārvarēt – to nespēj neviens cits. Apbrinojama neizsīkstoša enerģija un mīlestība pret visu dzīvo.

Dalīties.

Atstāt Ziņu