Elīna: Meksikāņi nesūkstās par dzīvi, bet dzīvo to

Kāda tad ir dzīve tālajā Meksikā? Kā turienes lietu kārtību  redz sieviete no Latvijas? Uzzini vairāk par pašu Meksiku, un to, kā latvietis pierod un sarod ar dzīvi tur.

Stāsta Elīna Banga ( Dzīvo Meksikā jau trīs gadus):

Mīlu Latviju, bet man mājas pašlaik ir šeit
Atbraucu pirms 3 gadiem. Dzīvoju Kankūnā (Cancun), kas ir lielākā Meksikas tūristu meka ar Karību jūras pludmali, palmām un viesnīcu zonu. Pārsvarā tas orientēts uz amerikāņu tūristiem, jo eiropiešiem tomēr ir cita gaume un viņi labprāt dodas Meksikas iekšienē baudīt īsto Meksiku.

No kruīza kuģiem līdz dzīvei Meksikā
Strādāju uz kruīzu kuģiem par fotogrāfi, un izveidojās dažādi kontakti. Kad atbraucu atpakaļ uz Latviju, nosūtīju savu CV kādai amerikāņu foto kompānijai un gaidīju atbildi. Ātri vien uzzināju, ka viņi grib mani pieņemt, bet tad sākās problēmas ar imigrācijas papīriem. Biju jau gatava iet atpakaļ jūrā, bet pienāca atbilde, ka man ir biļete uz Meksiku. Un tā nu es te nokļuvu.
Man vienmēr ir paticis ceļot un, jo lielāka avantūra, jo labāk. Šķita, ka pēc darba uz kruīzu kuģa nekas nevar būt par grūtu.

Fotografēšana un nesteidzīgā dzīve
Strādāju par fotogrāfi un darba te netrūkst. Ikdienā darbojoties, dažreiz pat neliekas, ka esmu Meksikā, jo ar tūristiem pārsvarā sazinos angļu vai krievu valodā.
Šeit ir mūžīgā vasara. Dzīve ir lēna un nesteidzīga, dažkārt eiropietim pat par lēnu. Taču tā ir arī skaļa, jo mūzika un televizors ir visās iespējamās vietās, un tam visam pa vidu bērni, te ir lielas ģimenes.

Meksikas sadzīve
Lai arī izglītība te ir valsts prioritāte, līmenis par to neliecina. Viņiem galvenais, lai būtu darbs. Algas pārsvarā ir ļoti zemas un nerakstīts likums ir dzeramnaudas, no kā arī cilvēki pārsvarā pārtiek. Bet viņi patiešām ir apmierināti ar mazumiņu. Un, patiesībā, dzīvei zem saules jau nemaz daudz nevajag…
Man nepatīk krasā atšķirība starp nabagajiem, kuru ir ļoti daudz un bagātajiem. Grūti samierināties ar 6 dienu darba nedēļu un 10 dienu oficiālo ikgadējo atvaļinājumu. Pensija, ja vien tu nestrādā kādā valdības iestāde, vienkārši nav. Tam ir domāti bērni, kas tevi vecumdienas uzturēs.

Meksikāņu seriāli
Te visi skatās seriālus, katrā mazākajā bodītē ir pa televizoram. Taču tāda dzīve kā seriālos, te Kankūnā gan nav. Šī tomēr ir samērā jauna pilsēta un te visi brauc izklaidēties vai strādāt. Te nevirmo tādas bagāto-nabago kaislības.
Ir stereotips par ūsainajiem meksikāņu vīriešiem – te, kur dzīvoju tādus vispār gandrīz neatrast, bet Meksika ir ļoti liela un ziemeļos dzīve ir citādāka nekā dienvidos.

Aukstummīle karstajā Meksikā
Man ļoti pietrūkst 4 gadalaiku. Pietrūkst ziemas  baltuma un aukstuma. Smieklīgi, dzīvoju Meksikā, kas daudziem ir paradīze zemes virsū, bet ilgojos pēc ziemas. Visu laiku vienādi laika apstākļi kļūst garlaicīgi.
Pietrūkst ari kultūras dzīves pie kādas biju pieradusi Rīgā. Meksikā ir daudz maiju kultūras un vēstures, bet mūsdienu kultūras dzīves īsti nav. Tas gan vairāk ir attiecināms uz Kankūnu (Meksika ir kontrastaina un, iespējams, citur viss ir pavisam citādāk).

Romantiskie meksikāņu vīrieši
Meksikāņu vīrieši ir ļoti romantiski, daudz dejo un dzied. Īsti džentelmeņi, kas vienmēr pados roku un attaisīs durvis. Viņi ir rūpīgi pret savu sievieti.
Man ļoti patīk, ka pārsvarā visi vīrieši dejo jau no bērna kājas.
Svētdienas te ir tādas kā ģimeņu dienas, kad visi iziet ielās ar saviem bērniem. Ikdienā vīrieši daudz laika pavada kopā ar saviem draugiem, nedaudz iedzer.
Tāds tipiskais meksikānis tomēr ir mazliet mačo tipa, bet tas vairāk attiecināms uz veco paaudzi. Man ir palaimējies ar manu draugu, jo viņš ir strādājis ar tūristiem no dažādām valstīm un bijis arī Eiropā, līdz ar to viņa skatījums ir plašāks.

Reliģijas kults
Pati esmu uz Jūs ar reliģiju, līdz ar to man nav lielas saskarsmes to. Taču vairums meksikāņu ir reliģiozi. Šeit ir dažādi reliģiskie svētki, arī mirušo piemiņas diena, kas gan te tiek pavadīta diezgan jautri, meksikāņi jau tomēr pēc temperamenta ir dzīvespriecīgi, kas par dzīvi nesūkstās, bet dzīvo to.

Latvieši Meksikā
Zinu tās dažas latvietes, kas ir Kankūnā un retu reizi ari satiekamies. Pēdējo reizi visas satikāmies uz Jāņiem un ļoti latviski nolīgojām. Ikdienā man apkārt ir vietējie darba kolēģi, mana drauga ģimene, draugi un ceļotāji no citām valstīm.

Kas mums jāzina par Meksiku?
– Meksikā nerunā meksikāniski, tā ir spāņu valoda.
– Tekilas dzeršanas process ir savādāks nekā pie mums Eiropā. Īsti meksikāņi tekilu dzer šādi: ir trīs šotini – laima sula, tekila un sangrita (tulkojumā -nedaudz asinis), kas ir sarkanā krasā un ir dažādi tās pagatavošanas veidi. Ja skatās uz Meksikas karogu, tad šāda tekilas dzeršana ir pilnīgi pašsaprotama – dzert nedaudz no katra šotina, izgaršojot tekilas pēcgaršu.
– Meksika ir viena no maiju un citu seno civilizāciju kultūru mājvietām. 2012. gada 20.decembri beigsies kārtējais maiju kalendāra cikls un sāksies jauns cikls, un viss, kas notiks būs atkarīgs no tā, cik cilvēce būs gatava mainīties un kādas prioritātes izvirzīs savā attīstībā.
– No Meksikas nāk māksliniece Frīda Kalo, arī aktrise Selma Haijaka.
– Spilgti ir arī mariači – meksikāņu tradicionālās mūzikas izpildītāji, kas dzied, spēlē un prezentē Meksikas kultūru.