Ko darīt tad, ja dzīvo ar savu cilvēku, bet ikdienā mīlestību nemaz kaut kā neizjūti. Ja gribētos kaut ko kaislīgu un skaistu, bet…ne ar savu cilvēku. Ja domās iztēlojies visu kā būtu, ja būtu, bet šajās vizualizācijās cilvēka, ar kuru esi kopā, nav.
Ko darīt, ja esi kopā un tai pat laikā viena. Ja tev blakus ir brīnišķīgs vīrietis un kāda cita, visticamāk, būtu laimes pārņemta, ja viņai būtu šāds vīrs, bet tu pret savu vīru nejūti neko. Ko darīt?
Un izjaukt to, kas ir- bail. Un atstāt tā, kā ir – negribas. Ko darīt?
Tad, manuprāt, te ir divi varianti, kas sākotnēji jāizšķir tev pašai. Pirmkārt ir jāsaprot vai tā iekšējā „nekā negribēšanas” sajūta attiecas tikai un vienīgi uz savu vīru, vai arī patiešām tu šajā dzīves periodā negribi neko un nevienu. Var jau būt, ka šobrīd esi pārņemta ar studijām, darbu, bērnu vai visu kopā un patiešām iekšēji esi piekususi un zaudējusi spēju dot un vēlmi kaut ko saņemt.
Šajā gadījumā ir jādomā par to kā atjaunot savu enerģētiku un sajusties atkal kā sievišķīgai sievietei. Sākt dzīvot saskaņā ar savu būtību un baudīt, ko dzīve spēj dot.
Šis ir garš skaists periods, ko savā praksē saucu par laimes terapiju. Esmu par to uzrakstījusi grāmatu „Ieelpo laimi un mīlestību”, vadu seminārus un konsultācijas un esmu par to, ka šo iekšējo pašsajūtu var atjaunot un sākt dzīvot absolūti laimīgu un mīlestības piepildītu dzīvi, neatkarīgi no laika apstākļiem, sabiedrībā notiekošiem procesiem, laulības dzīves ilguma vai krīzēm savā un ģimenes dzīvē.
Bet var arī vēl būt tā, ka pret citiem vīriešiem tu izjūti kaisli, „tauriņus vēderā” un „ļimstošas kājas”, tikai pret savu vīrieti šo izjūtu nav. Un tad atkal ir jāpārdomā – vai tā ir bijis vienmēr un īstenībā tāda īstena kaislība starp jums nav bijusi nekad. Vai arī kaut kāda iemesla pēc tas viss ir izmainījies.
Un ja ir tā, ka sākumā bija gan iekāre, gan kaisle, gan liela mīlestība, bet ar laiku tas viss kaut kā saplaka, tad ir sevī jāsaprot vai to visu maz gribi atpakaļ vai arī esat mainījušies tik ļoti, ka kopdzīve ir sevi izsmēlusi. Ja gribi – tad tas jau ir daudz. Tad maini savu iekšējo attieksmi un soli pa solim šo visu atkal sakārto. Tas ir izdarāms. Vēl jo vairāk, ja vīrietis vēl arvien mīl un ir ļoti saistīts ar Tevi.
Bet ja ir tā, ka kaisles nekad nav bijis un tiešām ir jāatzīst, ka esi apprecējusies ar „brāli”, tad ir jāpieņem, ka tā tas arī paliks. Diez vai šajās attiecības kaut kad radīsies šī milzu dzirksts un kaislība. Visticamāk, ka ne. Toties ir ļoti pat iespējams, ka šī var būt ļoti stabila un ilgstoša kopdzīve uz cieņas pilniem pamatiem, kurā mīlestība būs mierīga un ļoti saudzējoša. Kurā abi apzinās tuva cilvēka vērtību un novērtē to, kas ir, nekārojot to, kā nav.
Atceries – tā ir Tava dzīve un tikai Tu pati vari izvērtēt kā pa īstam Tavās attiecības viss ir. Neviens jau no malas nepienāks un nepateiks kā vajag vai kā būs labāk. Un tomēr – varbūt, ka ir vērts padomāt par savu īsteno sievietes būtību un to modeli kādā gribi dzīvot šo savu dzīvi.
Par šo visu un ne tikai šo, labprāt saņemšu tavas domas un komentārus šeit pie raksta, kā arī, labprāt aicinu uz saviem semināriem un nodarbībām, kurās runājam par visu, kas mums katram ir tik svarīgs.
Kur un kā lasi šeit: www.pavasarastudija.1w.lv
