Šodien jūtos absolūti demotivēta turēt sevi rāmjos. Pat ja sevis motivēšana iepriekšējās šodienās ne vienmēr izdevās, tomēr bija iekšēja cīņa un nepārtraukta atgādināšana sev, ka jāsaņemas. Un ar to es varēju mānīties, ka taču cenšos. Kaut kas notiek, nav tā, ka neko nedaru. Bet tas bija un ir pašapmāns. Pa lielam- neizdošanās.
Cik esmu sapratusi, ir vajadzīgas 3 lietas, lai notievētu- pareizs uzturs, sports un motivācija.
Varbūt es pārāk daudz uz to esmu ieciklējusies, taču gribas sev patikt… Gribas vīram patikt… Bet šobrīd absolūti negribas sev kaut ko liegt. Īpaši pārtikas ziņā. Ar speķmaizītēm, desmaizītēm un cepumiem gribas aizstampāt to emocionālo vakuumu, kurš padara mani tramīgu. Negribas rāt sevi par to. Ne šodien, ne vairs rīt. Apnicis. Veltīgi censties. Varbūt necenšoties sanāks labāk.
