Vēstule iesūtīta akcaijai “Uzplauksti pavasarim!”
Labdien, redakcija!
Ir brīvdiena, un varu laiski pastaipīties gultā un pasapņot! Taču šoreiz kaut kas ir mazliet savādāk. Nezinu, vai pie vainas saulainais rīta pieskāriens, vāzē smaržojošu narcišu aromāts, vai vienkārši citāds noskaņojums. Sapņot jau nav grūti, ja zini, ko vēlies, bet svarīgāk ir uzdrīkstēties un darīt. Un šis rīts ir tieši tāds, esmu nolēmusi sākt darīt.
Mani uzrunāja akcijas nosaukums – Uzplauksti pavasarim! Tiešām tas būtu jauki!
Mana ikdiena ir pelēkā krāsā, mana garderobe ir novecojusi, un prāts pieradis pie rutīnas. Tas viss liecina par zināmu stabilitāti jeb stagnāciju, un es tā vairs nevēlos justies. Pagājušais gads man bija smagu pārbaudījumu laiks, es kļuvu par atraitni. Bērni arī jau izauguši un vairāk pievērsušies savas personīgās dzīves kārtošanai. Un tā nu es esmu palikusi pati ar sevi. Lai arī man jau piecdesmit, tomēr dzīves sulīgumu var izjust arī manos gados, tikai man nepieciešams kāds grūdiens, kas izkustinātu no ierastā stāvokļa.
Kavējoties atmiņās par to, kāda biju desmit gadus atpakaļ, liekas, ka mani kāds nomainījis pret citu cilvēku. Tad apmeklēju dažādus izglītojošus kursus, mācījos svešvalodu, gāju šoferu kursos, bet šobrīd esmu zaudējusi interesi par to, kas notiek ārpus darba.
Pa ceļam no mājām uz darbu, paveros apkārt un jūtu, un redzu, viss kaut kā sasprindzis pavasara siltuma gaidās. Es arī… Bet man nepieciešams profesionāļa kritiskais vērtējums un padoms, kā iemācīties radīt prieku ikdienā, iepriecinot sevi. Tāpēc saglabājot vēsu skepsi, bet cerot uz veiksmīgu iznākumu, sapņoju par savu PAVASARI.
I.
Pieteikumu iesūtīšana dalībai akcijā “Uzplauksti pavasarim!” noslēgusies.
