Katrai no mums rodas šāds jautājums, ko mūsu mīļoties cilvēks patreiz domā ? … ko dara ? …kad nav mums blakām.
Arī man ir draugs, kurš man nozīmē daudz, bet patreiz viņš neatrodas man blakām, jo atrodas ārpus Rīgas. Par sevi nav devis ziņu, lai gan zinu, ka viņš īpaši daudz nekad neraksta. Mazliet jau uztraucos, jo nezinu kā viņam iet. Un, jā, man viņa pietrūkst, lai gan satikāmies tikai aizvakar un satikšu pēc pāris dienām.
Es nedomāju, ka šeit būtu kaut kas netīrs. Jūs jau saprotat tās sajūtas, kad kāds pietrūkst un tik ļoti vēlies maigumu un siltumu, lai gan sēdi viena savā istabā un vari tikai sapņot. Vienvārdsakot, brīžiem trūkst kāds mīļš vārds kaut vai SMS veidā. Tas jau vien liek sirdi sasildīt.
Jau otro dienu turējos un neko nerakstiju, jo domāju, varbūt cilvēks vēlas atpūsties savā nodabā un ar savām domām.
Protams, sašļuku kā patreiz, ka pat nesaņēmu nevienu ziņu un nolēmu, ja viņš neraksta, tad nerakstīšu arī es.
Bet tad …tomēr neizturēju un uzrakstiju, jo labāk mīlēt nekā būt lepnai. Atbildi vēl neesmu saņēmusi un šķiet arī šodien palikšu ar garu degunu.
