Vārda dienu svin: Anna, Ance, Annija

Diedzē, bet esi uzmanīga!

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Pavasarī, kad organismā uzkrātās enerģijas rezerves ir tikpat kā izsīkušas, un daudzi jūtas noguruši, īgni, nomākti – tam visam ir tīri fizioloģisks pamats – mūsu organismam trūkst degvielas. Mainot ierasto ēdienkarti uz daudz zaļāku, šo efektu var ļoti just – cik ļoti ēdiens ietekmē mūsu pašsajūtu.

Sēklu un graudu diedzēšanai Ķīnā ir ļoti sena vēsture, un jau vairākus gadu tūkstošus Ķīnas medicīnā diedzējumiem ir nozīmīga vieta. Bet kā ir pie mums te, rietumu pasaulē?

Pirmkārt – diedzēšanas pirmsākumus var meklēt vien 20. gadsimta otrajā pusē, jo īpaši te jāpiemin Anna Vigmora, Hipokrata Veselības institūta dibinātāja, kura pati ir uzlabojusi savu veselību vienkārši mainot ēdienkarti, un šajā diētā ir divi svarīgi elementi – diedzējumi un kvieši zelmenis, kurus Hipokrata Veselības institūts aicina ieviest ēdienkartē.

Otrkārt – Rietumnieku pieredze saistībā ar diedzējumu lietošanu ir ļoti pretrunīga, jo kopš deviņdesmitajiem gadiem pasaulē ik pa laikam notiek saindēšanās gadījumi, līdz ar to vēl joprojām notiek aktīvas diskusijas – vai diedzējumi ir veselīgi, vai tieši pretēji, tie var būt pat kaitīgi. Izlasot kādu rakstu, kas vērsts pret diedzējumiem, gandrīz vai mati ceļas stāvus, bet paanalizējot sīkāk, ir skaidrs, kāpēc šādi saindēšanās garījumi notiek.

Pareizā atbilde uz jautājumu – vai diedzēt ir kaitīgi vai nav, ir kaut kur pa vidu, vai pareizāk sakot – tā vienlaicīgi ietver gan to, ka diedzējumi ir ļoti veselīgi, mazā snaudošā sēkliņā slēpjas milzu enerģija (kaut vai iztēlojieties to, kā mazā sēkliņa glabā sevī spēku izaudzēt augu), kas dīgstot tiek palaista brīvībā, kamēr augs izdzīs saknes un visu nepieciešamo augšanai saņems no zemes, tas nepieciešamās vielas satur pats, un tādējādi, iekļaujot ēdienkartē dīgstus, mēs uzņemam tiešām vērtīgu devu vitamīnu, minerālvielu, kas sniedz enerģiju un uzlabo veselības stāvokli; un fakts ir arī tas, ka diedzējumi var kļūt kaitīgi. Kā? Pavirši diedzējot.

Kaitīgumu var veicināt:

1) nepareiza sēklu izvēle;

2) nepietiekama vērība pret skalošanu;

3) pārmērīga lietošana.

Pasaulē ir bijuši gadījumi, kad cilvēki saindējušies ar salmonelozi, ēdot dīgstus. Jautāsiet kā? Ja uz sēklas ir šī salmonellas baktērija, tad diedzēšanas apstākļi ir ideāli, lai tā savairotos līdz toksiskam līmenim. Tāpēc ir jābūt vērīgam – gan pret sēklu kvalitāti, ir jāizvēlas bioloģiskas sēklas, kas speciāli paredzētas diedzēšanai, gan arī regulāri sēklas jāskalo, lai tās izkustas, lai nesmok un lai nevairojas citas baktērijas, kurām – ai, kā patīk tāds mitrums un siltums, kāds nepieciešams diedzēšanai. Te noteikti jāpiemin fakts, ka saindēšanās gadījumi lielākoties ir notikuši, pērkot veikalā izdiedzētas sēklas – arī tās ir jāskalo! Mājās pārnākot, pirms diedzēto sēklu lietošanas, tās zem tekoša ūdens ir jānoskalo un tikai tad jāliek uz šķīvja.

Cik garam jābūt dīgstam? – Jo tas mazāks, jo vērtīgāks un vieglāk sagremojams. Ja diedzētā sēkla kļūst grūtāk sagremojama, tas nozīmē, ka tā jau ir pāraugusi un uzturā vairs nebūtu vēlams tādas lietot.

Cik bieži jāskalo? Katrā ziņā par daudz to nevar izdarīt. 2-5 reizes dienā būtu vēlams skalot, kā arī jāatceras – tā kā izdiedzētas sēklas pēc tam uzglabā ledusskapī (vēsā temperatūra palēnina dīgšanu un līdz ar to  paildzina dīgstu uzglabāšanu), pirms katras lietošanas tās ir jāskalo. Jo šis produkts pastāvīgi ir kustībā – to nevar izdiedzēt un apstādināt, uzskatot – diedzējums ir gatavs. Tas nepārtraukti aug, tiesa, vēsumā daudz lēnāk, bet aug, un mitrums pēc jebkuras skalošanas saglabājas – tātad jāskalo gan diedzējot, gan pēc tam uzglabājot.

Ko nozīmē – pārmērīga lietošana? Noteikti esat ievērojušas, ka uz ikvienas uztura bagātinātāja burciņas ir uzraksts, ka tie nav domāti ēdienreizes aizstāšanai, tātad no vitamīniem vien pārtikt nedrīkst. Un šo pašu likumu varētu attiecināt uz diedzējumiem. Ieviešot tos ēdienkartē, vēlams būtu sākt ar 1-2 ēdamkarotēm dienā, ar kurām papildinat brokastis, pusdienas vai vakariņas, pievienojot diedzētas sēklas un graudus salātiem, biezpienām, kokteiļiem, vairāk uztverot diedzējumus līdzīgi garšvielām, nevis kā pārtikas produktu. Un tad pakāpeniski varat palielināt diedzējumu daudzumu līdz 4-5 ēdamkarotēm dienā. Pie jebkura jauna produkta organismam ir jāpierod. Šeit man patīk pieminēt visiem tik pazīstamu lietu, kā ķiploks – arī mazs, bet spēcīgs un vērtīgs produkts, ko ēdot pārāk lielos daudzumos –  tas var beigties ar caureju un vemšanu.

 

Ko tieši diedzēt un kas dīgstos ir vērtīgs – lasi TE.

Dalīties.

3 komentāru

  1. Ko nozīmē,ja veikalā pirktajām diedzētām sēklām ir tāda kā pūciņa apkārt? Tad noskalojot var ēst vai nevar? Un vai var ēst ar visiem sēklu apvalkiem,piemēram,redīsu diedzējumiem ko var nopirkt rimčikā, ir brūnas čauliņas, mēs it kā ēdam ar visām tām čaulām..

  2. Ilze Lipska on

    Pūciņa visticamāk ir mazās saknītes. Dažreiz tas var pirmajā acu uzmetienā izskatīties pēc pelējuma vai tamlīdzīgi, bet apskatot tuvāk varēs redzēt, ka tā ir daļa no sēklas. Sēklai dīgstot tai izspraucas gan asniņš, gan sāk veidoties sakņu sistēma. <br><br>Dīgstiem "čauliņas" var ēst. 🙂

Atstāt Ziņu