Ķirugs, flebologs Dr. INTS BRUŅENIEKS
Latvijas Ķirurgu asociācijas biedrs, Latvijas Ķirurgu asociācijas Koloproktologu sekcijas valdes loceklis, Eiropas Koloproktologu asociācijas biedrs, Eiropas Koloproktologu asociācijas nacionālais pārstāvis Latvijā. Latvijas Fleboloģijas biedrības un Baltijas Fleboloģijas biedrības biedrs.
Vairāku starptautiski citējamu publikāciju līdzautors. Publikācijas starptautiskā un vietēja mēroga presē, prezentācijas Latvijas un Eiropas kongresos. Kā flebologs stažējies Latvijas un starptautiska mēroga apmācības kursos. Apguvis endoluminālas un konvencionālas vēnu operatīvās metodes.
nformācijas gūzmā pār mums visiem birst gan graudi, gan pelavas. Tas attiecas arī uz vēnu problēmu ārstēšanu: kaut vai tajā pašā internetā iespējams atrast gan kompetentu mediķu skaidrojumus, gan pamācības, kā dakterēties ar kāpostlapām vai urīna kompresēm. Lai gan aplama izpratne par vēnu slimībām un to ārstēšanu vairs nav sastopama tik bieži kā senāk, daļai pacientu tāda ir joprojām. Tā tiek pamatota ar vārdiem: bet man teica…
Šogad Vēnu Pavasara laikā aicinām izmantot atlaides diagnostikai un skleroterapijai: martā 30%.
– Kā jūs izvērtējat, vai pacientam var operēt vēnas, ja viņš piedevām cieš no citām slimībām?
Vēnu ķirurģijā, tāpat kā jebkurā ķirurģiskā disciplīnā un arī visā medicīnā kopumā, tiek ievērots klasiskais pamatprincips: nekaitēt. Operācijas risks pacienta veselībai nedrīkst pārsniegt patoloģijas radīto risku. Piemēram, ja cilvēkam ir akūts apendicīts un to neoperē, viņš var aiziet bojā. Citādi ir ar vēnu operācijām – tās ir plānveida operācijas, kurām varam sagatavoties, turklāt mūsdienu tehnoloģijas ir attīstījušās tik tālu, ka ir ļoti maz situāciju, kad šīs operācijas nedrīkstētu veikt. Protams, ja cilvēkam ir nesen bijis miokarda infarkts vai, piemēram, akūta elpceļu infekcija, plaušu karsonis vai žultsakmeņu slimības paasinājums, tad vēnu ārstēšana atvirzās otrā plānā. Bet, ja pacients slimo, piemēram, ar kādu sirds slimību, cukura diabētu, psoriāzi, bronhiālo astmu vai kādu vairogdziedzera patoloģiju, tad tā nav kontrindikācija, lai veiktu vēnu lāzeroperāciju vai skleroterapiju, ja tas nāk par labu pacientam. Šī ārstēšana ir patiešām minimāli traumatiska, to var salīdzināt ar zobārsta apmeklējumu. Protams, ja pacientam ir kāda nopietnāka blakusslimība, piemēram, sirds nepietiekamība vai kāda smaga nieru kaite, tad gribam, lai pirms operācijas būtu arī attiecīga speciālista slēdziens.
– Droši vien notiek arī otrādi – kad citi speciālisti lūdz flebologa slēdzienu?
Bieži vien tie ir traumatologi ortopēdi – ja uz locītavu endoprotezēšanas operācijām nosūta pacientus ar varikozi paplašinātām vēnām, tad viņi vēlas flebologa atzinumu, vai vispār var operēt. Ja vēnas nav savestas kārtībā, tad operācijas risks ir paaugstināts. Tā saistīta ar samērā ilgstošu piespiedu mazkustīgumu, tāpēc var attīstīties tromboze. Arī pulmonologi nosūtīta pie flebologa tos pacientus, kuriem ir bijušas problēmas ar plaušu artēriju trombozi un ir arī varikozas vēnas. Jāsaprot, ka varikozi paplašinātas vēnas, pat ja tās šobrīd netraucē, ar laiku var kļūt par organisma vājo vietu, kur pastāv trombozes risks, var rasties iekaisumi, ādas barošanās traucējumi un trofiskās čūlas.
– Vai bieži gadās pacienti, kuri neprasa mediķu padomu, bet saka: es domāju, ka nedrīkst operēt vēnas, jo man ir tāda vai tāda slimība?
Tas ir samērā bieži. Kopumā cilvēki ir kļuvuši izglītotāki, viņi ir daudz lasījuši par savām aktuālajām veselības problēmām un situāciju parasti izprot pareizi. Bet joprojām gadās tādi, kuri saka: man teica, ka operēt nevar, bet vajag uzlikt kājai kāpostlapu, urīna kompreses vai citu „brīnumlīdzekli”. Labi vēl, ja tas nekaitē, bet, ja, piemēram, uz rozes iekaisuma uzliks mitras aplikācijas, tas tikai pasliktinās situāciju.
– Vai blakusslimības apgrūtina vēnu ārstēšanu, prasa īpašu sagatavošanos, papildus medikamentus vai kādu medikamentu atcelšanu pirms operācijas?
Mums ir jāzina, kāds ir pacienta vispārējais veselības stāvoklis, taču tas nekādā mērā nesarežģī ķirurga darbu. Pirms lāzeroperācijas izvērtējam varbūtējo trombozes risku un, ja nepieciešams, nozīmējam pacientam preparātus, kuri šķidrina asinis. Visbiežāk pacients, kuram ir kāda hroniska slimība, vienkārši turpina kārtīgi lietot savus parastos medikamentus. Piemēram, pacientam ar cukura diabētu ir ļoti svarīgi lietot ārsta nozīmētās zāles cukura līmeņa kontrolei, jo tas ietekmē arī dzīšanas procesu.
– Cik bieži ir gadījumi, kad pacients nāk pie flebologa, jo domā, ka viņam ir slimas vēnas, bet izrādās, ka simptomus rada kāda cita slimība?
Pārsvarā pacientiem, kuri pie mums ierodas, patiešām ir vēnu problēmas. Taču diezgan bieži nāk cilvēki ar sūdzībām par kāju sāpēm, kuras nav saistītas ar vēnu vai artēriju slimībām, bet vairāk ar muguras problēmām. Nereti gadās pacienti ar kāju tūsku, kuru izraisa nevis vēnu mazspēja, bet sirds mazspēja. Tādā gadījumā mēs iesakām iet pie kardiologa. Tūska var būt saistīta arī ar nieru mazspēju – tad iesakām nefrologa konsultāciju. Tā ir pavisam pareiza doma – iet pie flebologa, ja cilvēkam ir kāju tūska. Ja vēnu problēmas nav vainīgas, pacients vismaz pārliecināsies, ka viņa kāju asinsvadi ir veseli un uzzinās, pie kādiem ārstiem vajadzētu doties. Mūsu veiktie izmeklējumi ir pieejami un pilnīgi nesāpīgi.
Iepazīsties ar Lāzermedicīnas centru – aplūko telpas, uzzini, kādi speciālisti strādā klīnikā, ŠEIT >>!
Sākot ar martu mūsu klīnikā notiks gadskārtējā, nu jau piektā, akcija – vēnu pavasaris, kuras laikā pacientiem tiks piedāvātas ievērojamas atlaides gan diagnostikai, gan skleroterapijai, gan vēnu lāzeroperācijām.
Rīga, Kokneses prospekts 18a
Tālr. 67374747, 67374744
www.venucentrs.lv
