Cilvēka mērķis – miglā tīts?

Labdien draugs. Šoreiz vēlos parunāt par tādu interesantu un miglainu lietu kā «cilvēka mērķis».

Atceries, kā pusaudža gados, vai vēlāk ik pa laikam aizdomājies «a ko es šeit daru», «ko es patiesībā gribu», «ko darīt tālāk»…. visi šie pārspriedumi ir apkopojami vienā jautājumā «kāds ir mans dzīves mērķis»?

Par šo tēmu ir daudz filosofisku pārspriedumu un traktātu, taču nekad vēl es neesmu lasījusi tik skaidri noformulētu domu, kura ir piemērojama gan vecam, gan jaunam, gan gudram, gan ne tik ļoti gudram. Visiem.

Lasot «Dianētiku — mūsdienu zinātni par prātu» sastapos ar jēdzienu IZDZĪVOT. Habbards, veicot pētījumus par tādu dzīves sastāvdaļu, kā cilvēka prāts (patiešām cilvēka prāts, nevis peles vai pērtiķa) daudzu gadu eksperimentu un pētījumu rezultātā ir PIERĀDĪJIS, ka vienīgais dzinulis, kurš liek mums no rīta celties, censties, radīt, dažreiz graut, cīnīties, skriet, mīlēt vai pat ienīst ir dzinulis IZDZĪVOT.

Nesteidzieties šķaudīt, šņākt vai kā savādāk noliegt šo acīmredzamo patiesību. Te nu vietā ir noskaidrot šo vārdu nozīmi, ņemot vēra parasto vārdnīcu. Tātad skaidrojam divus vārdus:
(no skaidrojošās vārdnīcas tezaurs.lv)

izdzīvot — palikt dzīvam; iztikt, spēt eksistēt; aizvadīt, nodzīvot; izjust, pārdzīvot, izbaudīt
dzinulis – Tas, kas ierosina spēcīgu gribu (ko darīt)

Saliekot kopā iznāk, ka dzinulis izdzīvot ir kaut kas daudz savādāks, nekā pirmajā brīdī liekas.
Tā ir spēcīga griba būt dzīvam, izjust, izbaudīt. Tā arī ir IZDZĪVOŠANA. Cilvēks vēlas izdzīvot ļoti augsta līmenī un šī vēlme ir saistīta ar pašrealizēšanos, ģimenes labklājību, bērnu laimi, veiksmīgu karjeru, komandas spēli, sabiedrības drošību un veselību. Šī vēlme (dzinulis) attiecas uz pašu cilvēku, viņa tuviniekiem un kolēģiem, valsti, planētu. Uz katru atsevišķi un visiem kopā.

Šis ir pats vienkāršākais un patiesākais dzīves skaidrojums, ko es jebkad jebkur esmu lasījusi. Habbards savos pētījumos gāja vēl tālāk un lasot Dianētiku es patiesi biju pārsteigta par dzīves pamatvērtību atklājumiem, kuri «saliek pa plauktiņiem» praktiski visus dzīves aspektus, kuri līdz šim man nedeva miera un uz kuriem es, lasot ārkārtīgi daudzus darbus un autorus, nevarēju atrast atbildi.

Tālāk, šķetinot ideju par dzīves mērķi, protams rodas dažādas domas un idejas. Kā to izdarīt tieši man? Habbards savos darbos raksta, ka priekš cilvēka patiesība ir tas, kas priekš viņa ir patiesība. Tikai tas, kam cilvēks ir piekritis un ko viņš saprot (līdz galam izprot, tātad var to lietot savā dzīvē) ir patiesība.

Esmu satikusi daudzus, kuri atkārto autoritāsu viedokļus, citē populāros cilvēkus un mammu vai tēti, draugus, radus. Taču tad, kad jāuzņemas atbildība par savu dzīvi un japieņem lēmumi, vislabākais risinājums ir izmantot «savu paltiesību» – pārbaudītu, izpētītu, skaidru un viegli pielietojamu dzīvē, jo tā ir «tava», nevis kāda cita.

«Dianētika — mūsdienu zinātne par prātu» apgāž daudzus autoritāšu viedokļus un uzmācīgas idejas, kā ir «pareizi». Mans jums novēlējums — lasiet, iegūstiet zināšanas, izmēģiniet tās, atmetiet to, kas nestrādā, veidojiet savus uzskatus, ejiet uz saviem mērķiem, pieļaujiet kļūdas, uzņemieties par tām atbildību, labojiet, bet dzīvojiet paši savu dzīvi. Un tad jūs būsiet daudz tuvāk savam mērķim.
Šī ir tikai viena ideja no daudzajiem Habbarda darbiem, taču pats pirmais viņa pētījums ir sīki aprakstīts Dianētikā, kura, starp citu, ir saņēmusi Ginesa rekordu.

Liene Gudkova
jūnijs, 2013 Kopenhāgena