Vārda dienu svin: Edmunds, Edžus, Vidmants

Celulīts – no A līdz Z

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Vai celulīts ir definējams kā slimība? Nē – bet tas pavisam noteikti ir priekšvēstnesis visām slimībām, kas rodas pakārtoti palēninātai asinscirkulācijai, kā arī nevajadzīgo šķidrumu kavētai un būtiski palēninātai izvadīšanai no organisma.

Pirmā celulīta ārstēšanas metode tika atklāta Zviedrijā 19. gadsimta beigās. Un tā sastāvēja no 3 elementu komplekta: masāžas, vingrošanas un pareizas diētas

Lieki piebilst, ka līdz mūsdienām šī teorija nav novecojusi – pat ņēmusies spēkā un vēl papildināta ar daudz un dažādām procedūrām – daudz mūsdienīgākām, daudz modernākām un iespējams daudz ātrākām. Tā ir mūsu priekšrocība – dzīvot attīstības laikmetā un izbaudīt zinātnes un tehnoloģiju atklājumus!

Bet vai mēs esam iedziļinājušās celulīta pasaulē? Vai esam mēģinājušas izprast, kas tas ir, kāpēc tas veidojas, kuru no mums tas skar? Vai esam izpratuši – cik tas patiesībā viss ir nopietni? Mēs smejoties paziņojam, ka arī mēs esam to cilvēku kategorijā, kurām ir „apelsīnu miza” – iespējams to uztverot kā kaut kādu kosmētisku defektu. Iespējams, mēs uztveram šo lietu tik nenopietni, jo dažādas reklāmas mums sola kādu brīnumainu jaunu atklājumu, kas vienā mirklī mūs atbrīvos no šī „apelsīnu mizas” sindroma.



Piedāvājam doties garā celulīta pasaules izzināšanas gājienā un atklāt lietas, kuras spētu mums palīdzēt izvairīties vai cīnīties ar šo nepatīkamo „apelsīna mizas” sindromu.

Kas tas ir – celulīts?
Medicīniski noformulējot, celulīts ir lokalizēta lipodistrofija vai, izskaidrojot saprotamāk, – nepareizas formas taukaudi, kas koncentrējas vienā vai vairākos noteiktos ķermeņa rajonos.

Būtībā celulīts ir tauki, no kuriem nav iespējams atbrīvoties dabiskā ceļā. Tā ir gelam līdzīga viela, kas sastāv no taukiem, ūdens un toksiskajām vielām, kas kunkuļiem līdzīgos veidojumos rodas tieši zem ādas.

Ir divi celulīta paveidi – cietais un mīkstais.

  • Cietais celulīts ir kā biezi audi, kas pieķeras muskuļiem. Šādu celulītu ir ļoti grūti likvidēt, turklāt tas ir arī sāpīgs, jo celulīta apakšējie slāņi parasti saspiež nervu galus. Parasti veidojas jaunām, fiziski spēcīgām sievietēm.
  • Mīkstais celulīts nav nedz blīvs, nedz arī koncentrēts – tātad strukturāli tieši pretējs cietajam celulītam. Tas parasti izplešas lielos laukumos, ir ļengans un brīžiem liekas, ka tas nemaz neturas pie ādas vai muskuļiem, bet brīvi peld starp tiem. Tādēļ mīkstais celulīts ir ļoti viegli pamanāms. Mīkstais celulīts bieži ir novērojams sievietēm, kas kādreiz aktīvi nodarbojušās ar sportu, bet vēlāk pilnībā pārstājušas to darīt.

Kā, kāpēc un kad tas veidojas?
Celulīts veidojas tad, kad zemādas saistaudi, kuriem vajadzētu veidot taukus, kļūst vāji un deformējas. Tas visbiežāk saistīts ar to, ka netiek pienācīgā daudzumā izvadītas liekās vielas no organisma. Tiklīdz palēninās šķidruma izvades procesi, tā sākās celulīta draudi. Būtiski ir pieminēt, ka arī traucēta asinsrite var uzsākt celulīta veidošanās procesus.

Vēl viens nozīmīgs iemesls ir estrogēna hormons. Šis sievišķais hormons aktivizējas dažas dienas pirms menstruālā cikla sākšanās un dažreiz arī ovulācijas laikā. Abos gadījumos ķermenis aktīvi patērē šķidrumu, tāpēc tas jāuzņem papildus, citādi atkal tiek bloķēta normāla vielu cirkulācija organismā un var sākties celulīta veidošanās.

Celulīta gadījumā netiek aktivizēti taukus šķeļošie enzīmi, tādēļ organismā tauki tikai uzkrājas, bet to izmantošana praktiski nenotiek, toties īpaši aktīvs kļūst enzīms, kas tauku šūnās sāk veidot mezglus – sākumā, salīpot no 30 līdz 100 šūnām, vēlāk, salīpot vairākiem simtiem tauku šūnu. Ir teorijas, kas pierāda, ka īstenais iemesls tomēr ir vāja asins cirkulācija, kas pieļauj šo taukslāņu veidošanos zem ādas.

Tiklīdz tauki netiek pienācīgi absorbēti, tie izmirkst un tajos notiekošo ķīmisko pārmaiņu dēļ kļūst blīvi un cieti. Saistaudiem kļūstot aizvien vājākiem, veidojumi kļūst redzami kā neregulāras formas zemādas veidojumi.

Pēc būtības celulīts ir viltīgs, tas nesteidzīgi parādās pēc tam, kad cilvēks ilgāku laiku nav rūpējies par savu ķermeni.

Celulīta rašanās cēloņi organismā
Galvenais celulīta veidošanās iemesls ir mūsu dzīvesveids un nepareizs uzturs. Slikti ēšanas paradumi, kuros lielu uztura daļu aizņem tauki un cukurs, veicina celulīta rašanos. Mēs pārmērīgi noslogojam savu ķermeni, neļaujam tam pietiekami atpūsties, neuzņemam pietiekami daudz šķidruma.

Celulīta veidošanos veicina arī sēdošs darbs.

Speciālisti novērojuši, ka arī neregulāra ēšana, lietojot saldus un treknus produktus, veicina tauku nogulsnēšanos, īpaši ķermeņa apakšdaļā.

Rezultātā lieko vielu izvadīšana no organisma tiek padarīta lēnāka. Tomēr kā izskaidrot, ka celulīts sievietei var parādīties jebkurā vecumā – sākot jau no četrpadsmit vai piecpadsmit gadiem?

Celulītu izraisošie cēloņi var būt ļoti atšķirīgi:

Iedzimtība – un to mainīt ir grūti, bet tāpēc vien celulīta ārstēšana nav neiespējama.

Hormonālais disbalanss un ģenētika – tāpēc arī sportiski aktīvi cilvēki ar pareiziem ēšanas ieradumiem nav pasargāti no šīs problēmas.

Sievišķo hormonu daudzums organismā ir lielāks kā nepieciešams – un te nu jāmin bēdīgi slavenā hormonālā kontracepcijas, bet ne tikai.

Straujas svara svārstības – pēc straujas svara palielināšanās vai samazināšanās iespējama celulīta rašanās uz lielām ķermeņa virsmām. Tādēļ celulīts bieži apdraud grūtnieces

Nogurums – tas palielina muskuļu spriedzi, tādējādi tiek traucēta asinsrite un limfātiskā šķidruma cirkulācija. Jaunietēm vajadzētu atturēties no pārāk šauru džinsu valkāšanas, kas arī apgrūtina šo cirkulāciju.

Gremošanas traucējumi – kas nereti iet roku rokā ar nepareiziem ēšanas paradumiem.

Stress – stresam ir izšķiroša nozīme celulīta attīstībā, jo stress var kļūt par celulīta rašanās cēloni vai arī saasināt jau esošo.

Celulīts lielākā vai mazākā mērā ir sastopams apmēram 85% pieaugušu sieviešu.

Kāpēc sievietēm?
Kāpēc pamatā celulīts ir vienīgi sievietēm raksturīga problēma un tikai dažkārt tas var rasties arī vīriešiem? Iemesls ir tas, ka sievietes organismā ir divas reizes vairāk taukaudu nekā vīriešiem. Vispārējos skaitļos tauki veido 24% sievietes kopējās ķermeņa masas un tikai 11% vīrieša masas.

Atšķirīgs ir arī taukaudu izvietojums: vīriešiem tie vienmērīgāk sadalās pa visu ķermeni ar lielāku ap iekšējiem orgāniem uzkrāto tauku īpatsvaru, sievietēm tauku daudzums palielinās galvenokārt krūšu dziedzeru un sēžas-gūžu zonā.

Arī zemādas audu slānis vīriešiem ir izturīgāks: blīvāks, funkcionē kompaktāk un tik viegli neizstiepjas. Tāpēc viņiem zemādas audu slānī ir mazāk taukaudu, toties skaitliski vairāk, stiprākas un izvietojumā regulārākas ir saistaudu šķiedras (elastīns un kolagēnšķiedras).

Kur tas visbiežāk sastopams?
Celulīts parasti “izvēlas” tos ķermeņa reģionus, kur šķidrumu cirkulācija ir vissliktākā, jo tieši tādas vietas ir vislabvēlīgākās celulīta veidošanās procesam, un celulīts šo cirkulāciju pasliktina vēl vairāk.

Visbiežāk celulīts veidojas šādās ķermeņa daļās: iekšējās, augšējās un mugurpuses augšstilbu daļās, ceļu locītavu iekšpusē, uz vēdera, gūžām, sēžamvietas, muguras lejasdaļā, augšdelmu iekšpusē un aizmugurē, uz potītēm, muguras augšdaļā un zem lāpstiņām.

Ja cietais celulīts bieži pieķeras muskuļaudiem, tad mīkstais celulīts slīd pāri muskuļu šķiedrām, uzkrājas ķermeņa iedobumos un veido kunkuļainus uztūkumus, turklāt mīkstais celulīts kratās līdzi katrai straujākai ķermeņa kustībai.

Celulīta attīstības stadijas:

1. Vispārēja asins plūsmas palēnināšanās kapilārajā asinsritē. Ar cilvēka aci to nevar konstatēt. Aizdomas par agrīnu celulītu var radīt lēnāka brūču dzīšana un zilumu izzušana.

2. Traucēta audu asinsapgāde, kļūst vājākas vēnas un kapilāri. Var novērot plīsušas vēnas, āda kļūst biezāka un blīvāka, ātrāk parādās zilumi.

3. Šķidrums audos krājies ilgāku laiku, un tievajiem limfvadiem ir neiespējami izvadīt lieko šķidrumu. Tauku audi uztūkst, kļūst biezāki un sāk spiest uz matu un sviedru dziedzeru folikuliem jeb maisiņiem, radot apelsīna mizas izskatu.

4. Limfas un starpšūnu šķidruma plūsma gandrīz apstājusies. Ap tauku šūnām arvien pieaugošās olbaltumvielu šķiedras veido blīvu tīklu, kas nelaiž ārā audos uzkrājušos šķidrumu. Traucēta venozā asinsrite. Viegli plīst asinsvadi un slikti uzsūcas izveidojušies zilumi. Bojāto audu nepietiekama asins apgāde rada ādas temperatūras pazemināšanos.

5. Augošais spiediens audos kļūst par cēloni tam, ka asinis tek garām, nevis cauri celulīta audiem. Blakusesošajos audos paplašinās asinsvadi, un tie laiž cauri lielu daudzumu asiņu, kā rezultātā starp aukstajiem celulīta apvidiem parādās karstas saliņas.

6. Tauku izvadīšana no tauku šūnām ir neiespējama sliktās asinsapgādes dēļ, tomēr joprojām nogulsnējas jauni tauki, jo šūnās ir taukus uzkrājošie receptori. Tauki, limfas un olbaltumvielu šķiedras veido lielas šūnu masas – steatomas. Vizuāli tās saskatāmas kā neglīti sabiezējumi un pauguri.

Celulīts tiek iedalīts 3 dažādās stadijās:

1. stadija – Ar aci nesaskatāms, tomēr saspiežot starp pirkstiem, āda kļūst nedaudz grumbuļaina – nelīdzena.
2. stadija – Vizuāli pamanāma tikai brīžos, kas attiecīgā ķermeņa vieta ir sasprindzināta vai saspiesta (piemēram, apsēžoties, apguļoties, utt).
3. stadija – Celulīts redzams vizuāli arī tad, ja cilvēks atrodas pilnīgā atslābuma stadijā.

Tāpēc griežoties pie speciālista, tas parasti izvēlas terapiju atbilstoši celulīta stadijai:

  • Ja konstatē 1. celulīta stadiju, var iztikt ar fiziskām aktivitātēm, paralēli lietojot atbilstošus kosmētiskos līdzekļus.
  • Ja ir konstatēta 2. vai 3. celulīta pakāpe, kas parādās bedrīšu un izcilnīšu izskatā, turklāt nereti ir sūdzības par sāpēm gurnos, kāju smagumu un tūsku – nevajadzētu tērēt līdzekļus un laiku, nodarbojoties ar “pašārstēšanos”. Tad jādod priekšroka pretcelulīta procedūru kursam, kuru pēc saviem ieskatiem nozīmē konkrētais speciālists. Procedūras parasti veic 1 – 2 reizes nedēļā un terapijas kurss var ilgt no 2 – 6 mēnešiem.

Kā zināt, ka celulīts jau ir „uzbrucis”?
Ir viena elementāra metode nekļūdīgai celulīta atpazīšanai: saspiediet ādu starp pirkstiem. Ja āda sakrokojas un pēc struktūras sāk atgādināt apelsīna mizu, tā ir droša pazīme, ka veidojas celulīts vai ir celulīta 1. stadija.
Vietās, kur izveidojies cietais celulīts, āda parasti ir sausa un raupja – tas tāpēc, ka tai pietrūkst nepieciešamo barības vielu. Asāk iezīmējas rievas un grumbas.

Kādas sekas tas var radīt organismā?
Celulīts ir priekšvēstnesis nopietnām slimībām, piemēram, paplašinātām vēnām, sirds un asinsvadu sistēmas slimībām. Tas liecina, ka organismā viss nav kārtībā ar limfas plūsmu un var attīstīties kāda cita ar to saistīta slimība.

Celulīta ārstēšana jeb cīņa ar celulītu
Kā noskaidrojām, tad izmantot vārdu salikumu – cīņa ar celulītu – esot nepareizi, jo ar celulītu nav jācīnās, bet celulīts ir jāārstē. Tomēr man vienmēr gribas teikt – cīņa – un nevis tāpēc, ka būtu spītīga vai ignorētu speciālistu teikto, bet gan tāpēc, ka tas ir process, kas prasa gribasspēku, motivāciju, pacietību un vēlmi sasniegt rezultātus – un viss šis apvienojums man vairāk asociējas ar cīņu – cīņu, kas ir jāizcīna un jāuzvar! Jo cīņa ar celulītu nav vienas dienas darbs, bet gan ilgstošs process!

Kā jau jebkurai slimībai vai procesam – ir iespēja veikt profilakses metodes, kas palīdz ne tikai izvairīties no celulīta rašanās, bet arī vispārēji uzlabo mūsu organisma darbību.
Vienkāršākās profilakses metodes ir:

1. Ādas elastības uzturēšana līmenī ar dažādu krēmu, pīlingu, pašmasāžas un dušu palīdzību.

2. Organisma nodarbināšana ar „mīkstajām” fiziskajām aktivitātēm – slēpošana, braukšana ar velo, peldēšana, ūdens aerobika.

3. Izvēloties uzmanīgāk ikdienā lietojamo pārtiku – samazinot uzņemamo konservantu (arī sāls un cukura) devu.

4. Dažādas ķermeņa lutināšanas procedūras, kas palīdz ne tikai pašam ķermenim, bet arī mums – relaksējoties, atbrīvojoties no negatīvajām emocijām un stresa.

Tomēr mums ir jābūt uzmanīgām un jāspēj izlemt, ko un kā labāk darīt – skatoties no tā, kura celulīta stadija mums jau ir izveidojusies, mums jāizvēlas piemērotākās un pareizākās cīņas metodes.

Dalīties.

Atstāt Ziņu