Vārda dienu svin: Baiba, Barbara, Barba

Bulīmija un anoreksija – bailes no dzīves

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Viens no ēšanas traucējumu iemesliem ir pālieku liela vēlme visu kontrolēt ar prātu, tādēļ arī bulīmija un anoreksija ir attīstītās sabiedrības nelaime, kas skar arvien vairāk cilvēku, uzskata psiholoģe Una Kraukle. Anoreksija un bulīmija – abas šīs slimības sākas sieviešu un meiteņu galvā un tur arī attīstās. Kāpēc tā notiek?

Iemesli, kādēļ cilvēki sāk slimot ar anoreksiju un bulīmiju
Viens no iemesliem- ārējais- noteikti ir vēlme notievēt. It kā piemānīt savu ķermeni. Bulīmijas gadījumā- ēst to, ko kārojas, bet nepieņemties svarā. Sākumā tas šķiet it kā nevainīgi, bet nelaime tā, ka tādā veidā tiek nežēlīgi manipulēts ar ķermeni. Sāta sajūtas signāli tiek izkropļoti. Vēlmes kļūst neadekvātas. (Jo ķermenis taču būtībā tā arī nekad nesaņem to, ko ir prasījis.)

Daudzas sievietes patiešām tic, ka ir spējīgas katru dienu apēst pus torti vai kilogramu cepumu, bet tā NAV TAISNĪBA. Sevišķi bīstami, ja pie bulīmijas kā pie svara regulēšanas metodes ķeras ļoti jaunas meitenes. Tādēļ arī es esmu kaut kādu drastisku diētu pretiniece, jo zinu, ka daudzas meitenes bulīmijā un anoreksijā iedzīvojas uzreiz pēc neveiksmīgiem meģinājumiem ievērot diētu.

Klāt pie visām neatrisinātajām psiholoģiskajām problēmām nāk arī vainas izjūta par „noraušanos” no diētas, un….. Vēlāk ir pagrūti tajā apburtajā lokā apstāties un pateikt STOP visai tai destrukcijai. Svarīgi ir iemācīties ēst saskaņā ar savām vajadzībām, ēst ar prieku, baudu, pateicību. Ēst to, ko patiešam gribas, saskaņā ar apetītes rašanos un sāta sajūtas signāliem. Nebadoties un nepārēsties!!! Kustīgu dzīvesveidu nodrošina iekšēja enerģija, kas savukārt rodas no tā, ka cilvēks ir laimīgs, apmierināts, ar aizrautīgu prieku izbauda savu dzīvi.

Atgriežoties pie bulīmijas iemesliem- kā jau minēju- pamatā tomēr tās ir neatrisinātas psiholoģiskās problēmas- tiek uzņemts ēdiens, un atbrīvojoties no ēdiena, cilvēks it kā atbrīvojas arī no uzkrātās trauksmes, stresa.

Vēlāk tas ir stabils ieradums, kas pat sagādā baudu. Vēlme gūt ātru baudu ēdot, VAINAS izjūta, vēlme sevi sodīt, bailes, trauksme… Tas viss veido krāšņu pamatu bulīmijas attīstībai.

Bieži cilvēki, kas slimo ar anoreksiju un bulīmiju, runā par mīlestības trūkumu, nespēju izveidot emocionāli tuvas attiecības.

Viens no iemesliem ir arī pālieku liela vēlme visu KONTROLĒT ar prātu, tādēļ arī bulīmija un anoreksija ir attīstītās sabiedrības daļas nelaime, kas skar arvien lielāku sabiedrības daļu. Anoreksijas gadījumā pievienojas izteikts perfekcionisms un pārlieku liels prasīgums pret sevi. Vērā jāņem arī protests pret materiālo enerģiju.

Neuzņemot ēdienu un atbrīvojoties no tiko uzņemta ēdiena bulīmijas gadījumā, cilvēks būtībā protestē pret materiālo enerģiju, jo nemāk to sabalansēt. Cilvēks prasa sev garīgo brīvību, bet pats to nedzird. Vai arī dzird, bet nemāk to iegūt, jo baidās, netic, cieš un skumst….

Anoreksija vispār ir bailes no dzīves, bailes dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Pie tam- cilvēkam pašam sevis par to ir ļoti žēl.Enerģija netiek uzņemta, un cilvēks nepiedalās arī pilnvērtīgā dzīves procesā.

Nevar palīdzēt tam, kurš nevēlas
Pie manis cilvēki atnāk paši. Tie ir motivēti, nopietni, inelektuāli ļoti gudri cilvēki, kas kaut kā pazaudējuši un izjūt grūtības atjaunot saikni ar savām sajūtām, nomocījušies ar vēlmi visu KONTROLĒT ar prātu. Ir gadījumi, kad no sākuma pie manis atnāk kāds ģimenes loceklis, bet vēlāk jau pats bulīmijas vai anoreksijas slimnieks. Bet tas vienalga ir viņa paša lēmums. Tā, ka atved, nē- tā nav bijis. Kā var palīdzēt tam, kas nevēlas lai viņam palīdz? Rezultātus dod sadarbība. Attieksme- „Nu, nu- es paskatīšos, ko tas psihologs ar mani izdarīs….”- te neder. Nu, neko jau neizdarīs, ja tu nevēlies.:)

Rezultāts atkarīgs no vēlmes izārstēties
Cik ilgs laiks nepieciešams, lai cilvēks pilnībā izveseļotos no bulīmijas vai anoreksijas, atkarīgs galvenokārt  no cilvēka motivācijas, arī no kopējā psiholoģiskā stāvokļa, kādā viņš pie manis nonāk. Manā praksē ir bijuši gadījumi, kad burtiski 4-5 konsultāciju laikā izdodas panākt līdzsvaru, un cilvēks nekad vairs neķeras „risināt” savas psiholoģiskās problēmas ar pārēšanos  vai atbrīvošanos no ēdiena, bet drīzāk, ja rodas vajadzība, atnāk parisināt radušās grutības darbā, ģimenē, saskarsmē vispār. Ir gadījumi, kad atbrīvošanās no bulīmijas prasa 3-4 mēnešu darbu ar sevi. Dažādi. Anoreksijas gadījumā tādu stabilu stāvokli izdodas panākt  2-6 mēnešu laikā.

Bet gribu vēlreiz uzsvērt, ka rezultāts atkarīgs no tā, cik ļoti cilvēks pats grib atveseļoties, ir apņēmies savu dzīvi sakārtot, iemācīties būt LAIMĪGAM un apmierinātam.     

 

Jautājumiem, konsultācijām:

Psiholoģe Una Kraukle
tel.nr. 20391001
e-pasts: una.777@inbox.lv

 

Dalīties.

8 komentāru

  1. Atceros viņu no portāla semināriem pavasarī. Šķita ļoti adekvāta, saprotoša, savu jomu pārzinoša.

  2. Ilze, man Una ļoti ir palīdzējusi. Es Tev iesaku aiziet un pamēģināt. Jo ja Tev ir šis nelāgais ieradums, tad psihologa palīdzība Tev būs nepieciešama šā vai tā, jo šīs izdarības ar savu ķermeni, nav nekas vairāk, kā prāta triki, tādēļ sākumā jātiek galā ar prātu. Pati esmu vēl tikai pusceļā, tomēr atskārtu svarīgu lietu, ka esmu pateicīga savai bulīmijai, jo tā ir spēcīgs kliedziens no manas iekšienes,ka eju pret sevi savā pasaules uztverē… Dzīvoju ar domu, ka jācīnās, viss jāvar, jābūt pārcilvēkam- šie sakostie zobi arī ir liekie kg, sliktais noskaņojums, izpumpētība un agresija, kas vērsta uz sevis iznīcināšanu-še Tev, še vēl,tā Tev arī vajag nekas Tu neesi, neko Tu nevari… bet sevi taču ir jāmīl un jāciena… Un tad, kad Tu sevi mīlēsi un būsi apmierināta ar dzīvi, Tev nebūs nekādas vēlmes sev darīt pāri un iznīcināt savu ķermeni un sievišķību, un galvenais nevajadzēs ne bīties no ēdiena, ne arī rast tajā mierinājumu… Tātad- veselīga domāšana rada veselīgu darbību. Una man palīdzēja saprast, par ko es sevi sodu ar ēdiena palīdzību. Jo ēdiens ir enerģija un labsajūta, nevis ienaidnieks vai mozahistisks rīks sevis sodīšanai. Protams, viss būs atkarīgs no vēlmes, vai Tu vēlies dzīvot, vai arī eksistēt(kā murgu atceros tos daudzos gadus, kad vienīgā doma, kas jaucas pa galvu ir ēdiens…). Uh, varētu rakstīt vēl daudz un gari, bet doma jau viena- drosmi un veiksmes!!!!

  3. Laura nr. 2 on

    Una Kraukle patiesi IR ļoti profesionāla, gudra, maiga un jau pēc pirmā apmeklējuma sajutu spēcīgu iekšēju iedvesmu, apņemšanos un vēlmi pievarēt savu slimību. Un sajutu arī to, ka viņa man spēj palīdzēt!<br>Lai jums veicās, meitenes! Nedarīsim sev pāri!

  4. Viesis ( SIi) on

    No manas puses arī pateicība par tiešām labu profesionālo darbu, kas palīdz. Es vēl esmu ceļa pie sevis, bet jau ir labāk 🙂 Paldies, Una!

Atstāt Ziņu