Pieskaries! Kaut vai uz mirkli, mazu brītiņu. Pieskaries. Tu – emociju pārdevējs. Es šodien būšu tava pircēja. Tas nebūs darījumus skaidrā naudā. Nē, šoreiz baudā.
Ir pieprasījums, ir piedāvājums. Ir aitas, ir cirpēji. Ekonomikas un tirgus likumi ir mana dzīve. Nē, es nesēžu skaistā, saulainā kabinetā ar skatu uz lielpilsētu, rēķinot ekonomisko kapacitāti, bet… Viss manā dzīvē ir aprēķins, vēlmes un vajadzības. Vairāk, vai mazāk, bet apzinātas. Tas izklausās dumji. Zinu. Un tomēr.
Pirmo reiz par emociju tirgu aizdomājos kādā seminārā. Iedomājieties pēdējo, nedaudz lielāko pirkumu, ko esat veikuši. Hmmm, ziemas zābaki. Tie, ar silto vilniņu arī zābaka pēdā, ne tikai augšpusē, lai nesalst. Tie, ar zemo papēdi, lai varu ātri un stabili pārvietoties. Tie, ar nedaudz apaļo purnu, jo šogad tādi esot modē. Bija vieni lētāki, bet tiem man nepatika dizains, kaut kā neizskatījās. Pārsteidzoši. It kā pirku praktisku lietu, un tomēr… visi mani argumenti saistīti ar emocijām un sajūtām. Nagu laka – lai piestāv kleitai, piens ar augstāku tauku saturu – tāds garšo viņam, apdrošināšana – sirdsmieram, kaķim smiltis – tās, kuras absorbē smaku… Vāks. Vai tiešām es neesmu spējīga uz nevienu pragmatisku rīcību? Sievietes! Es smaidu.
Tās šķietami nevainīgās un baltās avis, kuras jācērp, ir manas emocijas. Arī VIŅA pieskārienus es pērku. Ar gardām vakariņām, ar mīļumu, ar uzslavējumiem par ieskrūvētu spuldzīti, ar ātro seksu, ar sarkanu apakšveļu, skūpstiem un jebko citu, kas viņam sagādā baudu. Nereti arī man. Un viņš dara tāpat, nopērk mani. Mani!?
Viens pieskāriens pasaka vairāk, kā simtiem vārdu. Mīlu. Gribu. Ilgojos. Kvēloju. Kad diena jau galā, vārdi izrunāti, es aizmiegu. Kaut ar pirkstu galiem, vaigu, vai sānu, bet pieskaroties… nopērkot, vai pārdodot pieskārienus. Bet tajos brīžos, kad mūsu lūpas saskārušās skūpstam – ir tirgus līdzsvars, kad ķermeņi sakļāvušies kaislei – ir tirgus līdzsvars. Pārdevējs pārdod, bet pircējs pērk par konkrēto cenu, piedāvājums sakrīt ar pieprasījumu, mēs norēķināmies, šoreiz baudā.
4 komentāru
Interesanta filozofija…
ja tā padomā, zināmas līdzības var saskatīt. Bet kaut kā tā doma neliekas diez ko romantiska. Karmena – tev gan interesants piegājiens lietām.
Tā taču ir jūtu maģija, kas notiek starp diviem cilvēkiem, nevis tirgus attiecību likums no ekonomikas grāmatas! Tā domājot jau zūd jebkāda attiecību, jūtu jēga. Tad jau ar jebkuru var veidot šo tirgus līdzsvaru!
He-he. Būs šovakar jāpielien gultā vīriņam un jāsaka: "Nodibinam tirgus līdzsvaru!?" 🙂