Baltie meli.

Viņa gribēja izšķirties „pa skaisto”. Tā, lai paliek neviltota draudzība un radu tantes nevarētu pārmest par nabaga vīrieša izlikšanu no dzīvokļa. Bet nelīdzēja nekas – ne garas sarunas ar veikli savērptiem dialogiem, ne ilgstošs mēmais šovs, pat ne galēja izmisuma uzstādīts ultimāts, kādus Viņa principā neatzīst. Dienu no dienas viena un tā pati bilde – vīrietis, kuru nemīli, kuram arī pati neesi svarīguma Top 10 augšgalā nupat jau pāris gadus, bērni kā švammes sūklīši ar pamazām veidojošos stipri pārprastu laimīgas ģimenes etalonu un vēstījumiem pašu nākotnei. Brīvdienas laimīgā atšķirtībā vienam no otra, svētki nodevīgā attiecību teātrī tām pašām radu tantēm par prieku – sak’, viss ir kārtībā…

Kamēr Viņai apnika. Vieni populāros iknedēļas žurnālos to sauc par spēju „atlaist” lietas, notikumus, problēmas. Citi – vienkārši par padošanos liktenim sliktenim, kurš pievīlis loterijā par otras pusītes laimīgo lozi. Bet Viņa ar kaut ko samierinājās un ļāva notikumiem veidot Viņu, nevis otrādi.

Bija silta pavasara diena, Viņa posās uz draugu burziņu. Kalendārs nepārprotami vēstīja, ka tur sastaptā paziņa priecāsies par sarkanu lūpu nospiedumu uz vaiga un kādu puķi vārda svētkiem par godu. Tomēr paziņa tā arī neieradās. Viņa palika ar neuzdāvināto puķi rokās – it kā muļķīgi kā stāvēt vienai pie Laimas pulksteņa, tomēr patīkami turēt rokās ziedu, kas liecina, ka vismaz kaut kas šajā sasodītajā dzīvē var būt patīkami. Atstāt to kādam trakulim ballītē? Nē, viņa nesīs ziedu mājās…

– „Kur dabūji?” viņš noskalda kā ar cirvi un blenž te uz puķi, te savu kādreiz taču tik ļoti īpašo un vienīgo.

– „Man uzdāvināja!” viņa dzird sevi atbildam. („No kurienes šī ideja? Kas tās par muļķībām? Ko es daru?..”)

– „Kas uzdāvināja?” viņš ir tik auksts, tik derdzīgs savā prastumā, nemīlestībā un neko labu nesološajā tonī.

– „Draugs.“

Nākamajā rītā viņš bija prom. Uz viesiem laikiem. Bez skandāliem, draudiem, roku vicināšanas vai solījumiem atriebties. Visa šī kā mūžība garā, smagā un neizbēgamā šķiršanās, kura bija glūnējusi ap stūri jau vairākus gadus, pienāca tik pēkšņi un viegli, ka Viņai bija grūti noticēt. Šis mistiskais tēls, šis izdomātais draugs ar puķi bija vienā mirklī atrisinājis viņas sarežģītāko uzdevumu – tapt brīvai.

Nē, tā pilnīgi noteikti nav konsultēšanas paraugstunda ar nosaukumu „Kā tikt vaļā no vīrieša”. Bet dzīve rāda, ka reizēm, kad esi izmēģinājusi visu, pietiek ar nieku – netipisku rīcību, lai viss atrisinātos it kā pats no sevis. Un, protams – nekad nepārstāt ticēt, ka vari iegūt to, ko patiesi vēlies.

(publicēts ar klientes atļauju)

Ja arī Tavas attiecības piemeklējis sarežģīts posms, kad nespēj izšķirties – doties pie zīlnieces vai pakļāvīgi ļauties notiekošajam, piestāj Labo Domu Pieturā. Varbūt aina, ko ieraudzīsi konsultācijā, Tev atklās pilnīgi citas iespējas. Lai Tev izdodas!

Elīna Neilande

„LABO DOMU PIETURA”

Pārvērtējošais konsultants

www.labodomupietura.lv