Vārda dienu svin: Kārlis, Spodris

Autores priekšvārds

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Laiks un telpa esot dvīņi. Ko mēs par dvīņiem zinām? Varbūt tikai to, ka viņi ir vienādi un  dzīvo atsevišķi. Iztikt pilnībā viens bez otra nevarot. Tas pats attiecināms arī uz telpu un laiku. Plašās ziņas par Visumu, lai paliek zinātnieku ziņā, to ir pietiekami – gan ziņu, gan zinātnieku.

Parastu mirstīgo interesē tikai tagadne – cik labā mājā viņš dzīvo un kādi šodien ir laika apstākļi. Līst, spīd saule?  Bet laiks ir arī vecie datumi un rītdiena. Kas to lai zina, kas notiks rīt? Varbūt kādā blakus valstī sāksies karš, varbūt citā kontinentā  cilvēki cietīs badu, varbūt kaut kur citur domās vairāk par to, kā nomest liekos kilogramus. Bet tas uz mums neattiecas, mums taču šodien ir labi.

Par vakardienu zinātgribošajiem stāsta veci tilti un kaut kādas drupas. Kāda jēga no tā visa, ja nevar pat muzeju uztaisīt? Varbūt par to visu vajag padomāt? Tad arī katram šodiena liktos labāka?  Diemžēl  cilvēks ir tāds, ka vairāk viņš domā par šodienu un sevi tajā. Vai tādu to radījis Visaugstākais Radītājs, ko ikdienā saucam par Dievu? Diezin vai. Gan jau cilvēku tādu izveidojuši grūtie laiki, kas bijuši jāpārdzīvo līdz šim. Atkal vēsture. Laiks. Jau senos laikos bija tādi, kas mita būdiņās un tādi, kuri mitinājās pilīs. Laiks un telpa tomēr ir kopā.

Kuriem bija labāk – tiem, kas savu laiku pavadīja būdiņās, vai tiem, kas mita pilīs? Nenoliedzams ir tikai fakts, ka visi alka mīlestības. Ne jau kaut ko darīja, lai iemīlētu tieši to cilvēku, bet vienkārši alka, lai viņu kāds  tāpat mīl.

Tās nenoliedzami ir vienas no svarīgākajām  jūtām cilvēka dzīvē, vienalga, vai viņš to atzīst, vai slēpj.

Tā nu mēs esam nonākuši pie tā, ko es jums mēģināšu pastāstīt. Katram gan pirmās jūtas rodas savādāk. Savu daļu notiekošajā dod arī laiks un telpa, kurā risinās notikumi, kuri piedalās jūtu veidošanā.

Garstāsta Skolas laikā 1.daļu lasi ŠEIT

 

Dalīties.

Atstāt Ziņu