Vārda dienu svin: Gunta, Ginta, Gunda

Atsauksmes par semināru ‘Nauda tavā dzīvē’

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Jūlija beigās Labo Domu Pietura atsaucās piecu brīnišķīgu sieviešu aicinājumam sarīkot diskusiju pēcpusdienu par tēmu „Nauda tavā dzīvē – kurš kuru?”, kas izvērtās teju kārtīgas darba dienas garumā. Kādas ir semināra dalībnieču atsauksmes un pārdomas pēc pasākuma?

Ingrīda: „Uz naudas semināru braucu ar vienu domu – atrisināt savas finansiālās problēmas! Protams, taisnība ir semināra vadītājai, ka problēmas risināšana ir manis pašas atbildība, bet seminārs ļauj atrast iemeslu, kāpēc man tās vispār radušās. Seminārā it kā no malas spēju paraudzīties uz savu dzīvi un ierasto rīcību, attieksmi pret naudu. Biju šokēta, kāda tā bija! Vienas vienīgas parādsaistības! Dzīvojot šajā modelī man tas nešķita nekas briesmīga – aizņemos šur, aizņemos tur, te pietrūkst viena rēķina apmaksai, te otra… Apburtais loks! Dalība seminārā lika pieņemt lēmumu no šī modeļa atteikties, kas nebija viegli, bet es to paveicu.

Tāpat semināra iespaidā sapratu, ka velku lielāko daļu ģimenes finansiālā vezuma. Klasiski – stiprā latviešu sieviete! Arī to esmu izmainījusi. Esmu sadalījusi atbildību par maksājumiem ar pārējiem ģimenes locekļiem, ko viņi, izrādās pieņēma kā pašu par sevi saprotamu. Kur es biju agrāk?!”

Sanita: „Nauda, protams, vienmēr ir bijusi aktuāls jautājums. Nevarētu teikt, ka man bija kāda īpaša problēma attiecībās ar to, bet gribēju zināt – kā mana dzīve šajā jomā izskatās no malas? Pārsteidzošākais – ieraudzīju, cik ļoti patiesībā… baidos no naudas! Mani vienmēr vajāja sajūta, ka jātaupa, jo tūliņ, tūliņ naudas var nebūt nemaz, kaut patiesībā tas bija tālu no patiesības. Šādu sajūtu manī, izrādās, jau bērnībā bija ielikusi mamma, kura kā baltu patiesību uz paplātes pasniedza vēstījumu, ka šķiroties no vīra sieviete paliek plika un nabaga. Kad kļuvu atraitne, manī automātiski ieslēdzās šis vēstījums – tagad man naudas vairs nebūs! Seminārs ļāva ieraudzīt, ka dzīvoju ar mammas iedoto, nevis savu pieredzi. Tagad esmu sapratusi – nauda manā dzīvē būs neatkarīgi no vīrieša!”

Dagnija: „Interesantākais, ka seminārs parādīja, no kā esmu mantojusi attieksmi pret naudu un to, cik nepiedodami maz par to domāju un runāju sadzīvē. It kā nauda būtu kāds netikums vai ļaunums! Protams, naudai nav jākļūst par kulta lietu, bet no tās nedrīkst arī baidīties, lai vēlāk nav jābrīnās, ka tā neuzturas maciņā. Godīgi sakot, tieši semināra iespaidā es uzsāku cieņpilnas attiecības ar naudu – man ir jauna naudas „mājvieta”, kvalitatīvs un drošs naudas maks, esmu iemācījusies kontrolēt naudas plūsmu savā makā, neuzskatu naudu tikai par papīrīšiem, mēdzu ar to pat sasveicināties saņemot un atvadīties izdodot. Tēlaini izsakoties – ja kādreiz ar naudu bijām nejauši kopā saliktas svešinieces, tad tagad esam draudzenes, kas viena otru papildina un labi saprotas.”

Gaida: „Tā kā no mammas neviļus biju mantojusi matriarhālu ģimenes modeli, kurā ģimenes vīrietis paklausīgi noliek sievietes priekšā ikmēneša darba algu, savā ģimenē automātiski biju iejūgusies ne tikai visos maksājumos, bet visā, kas prasa atbildības uzņemšanos – remontdarbi, bērnu audzināšana, izklaide, utt. It kā nekurnēju par to, pieņēmu pašu par sevi saprotamu, bet patiesībā jutos iekšēji neapmierināta un ārkārtīgi nogurusi. Paldies, seminārs lika pārvērtēt savu ģimenes modeli, sadalīt prioritātes un atbildību, piešķirt sev tiesības arī atpūsties, ne tikai strādāt divdesmit četras stundas diennaktī…”

Evija: „Seminārs par naudu man bija kā belziens – hei, mīļā, kā tu dzīvo?! Es skrienu, strādāju, pārgurstu, nopelnu ne tikai samērīgi, bet pat ļoti pieklājīgi, bet – naudas nekad nepietiek. Vienmēr kādi neparedzēti un muļķīgi izdevumi. Protams, ka tā, jo izrādās, ka man nav nekādu mērķu, nekādas skaidrības, ko es vispār vēlos ar nopelnīto naudu iesākt. Visa mana nopelnītā un pēc obligātajiem maksājumiem pāri palikusī nauda bija… lieka! Un, ja jau es to biju nodēvējusi par lieku, tā arī vienmēr atrada iespēju no manis tikt prom – kā soda nauda ceļu policijai, kā mašīnas remonta nauda, kā aizdevumi radiem un draugiem, kas mēdza neatgriezties, utml. Pateicoties semināram man ir parādījušies konkrēti mērķi, kam es vispār pelnu. Jā, man joprojām ir noteikta daļa t.s. liekās naudas, bet tagad esmu to nodēvējusi par naudu neparedzētiem izdevumiem, un tā sastāda niecīgu daļu mana budžeta. Paldies!”

Dalīties.

3 komentāru

  1. Ar lielu interesi izlasīju secinājumus, kas bija radušies semināra dalībniecēm. Uz šādu semināru noteikti būtu ar mieru pieteikties arī sievietes ārpus Rīgas, jo ne visām Rīgā iespējams nokļūt. Vai tas ir iespējams?

  2. Līga Rozentāle on

    Tuvākajā laikā seminārus ārpus Rīgas nav plānots organizēt. Taču mēs mēģinām ieplānot semināru laikus tā, lai tie būtu izdevīgi strādājošiem cilvēkiem un būtu iespējams atbraukt arī no tuvējām pilsētām.<br>TAČU- vienmēr kaut ko var izdomāt. Pieļauju- ja Jūs savāktu sieviešu grupiņu, Elīna varētu pie jums doties un novadīt šo nodarbību.

Atstāt Ziņu