Šodien nedaudz sacepos par atlaidēm un to, ka veidojas kaut kāda no atlaidēm atkarīgā sabiedrība.
Gan jau arī esi pamanījusi, ka klāt laiks, kad ieej lielveikalā un no katra skatloga pretim brēc kliedzoši plakāti par grandiozām atlaidēm (bail pat iedomāties, kas notiks pēc 1.janvāra!). Kad ieej kādā veikalā palūkot, kas tad tur ir – izrādās atlaide tikai trīs pāriem no vairākiem desmitiem zābaku un Ls 130 vietā, tagad tie maksā Ls 115. Atliek tikai pie sevis naivi nosmaidīt un nodomāt – un kur tad tā atlaide!? Dažkārt patiešām šķiet: jo lielāks plakāts, jo mazākas atlaides!
Pirms kādām dienām runāju ar sievieti, kura strādā vienā no kolektīvās iepirkšanās portāliem un ļoti jūsmoja par visu šo lietu. Kāda vispār ir tava pieredze ar šiem portāliem? Arī esi aizrāvusies ar kuponu pirkšanu? Uzreiz atzīšos, pati neesmu uz šo visu, ja tā var teikt, pavilkusies, taču man ir draugi, kas nemitīgi pērk dažādus kuponus. Un pērk bieži vien ne jau ar domu, ka to tiešām vajag, bet ar domu „gan jau noderēs”, jo cenas ir vienkārši ļoti pievilcīgas.
Nevēlos veidot nevienam šim portālam reklāmu, taču man nesen internetā uznira citylife.lv banerītis, kurā bija redzami visai iespaidīgi cipari, ko šis uzņēmums sasniedzis gada laikā. Visvairāk uzrunāja tas, ka pateicoties šai vietnei cilvēki līdz šim jau ietaupījuši vairāk par 2,4 miljoniem latu. Ja padomā, ka bez šīs ir vēl virkne līdzīgu vietņu, atliek sasist plaukstas un priekā saukt, ka mēs patiešām visi kopā esam krietni ietaupījuši!
Viss jau, protams, ir ļoti labi izdomāts un mēs kā patērētāji patiešām esam ieguvēji (man gribas tā ticēt). Vienīgā baža ir par to, vai nenotiks tāpat kā ar sejas krēmu, zobu pastu, jaunu vīna šķirni, kas, ienākot Latvijas tirgū, ir ļoti garšīga, bet, kad cilvēki pie tās pierod, parādās arvien nekvalitatīvāks un nekvalitatīvāks dzēriens tajā pašā pudelē. Pārfrāzējot, vai pēc kāda laika šis izdevīgums nemazināsies.
Var jau būt, ka esmu pārāk negatīva, ar aizdomām skatos uz visu, bet, atzīšos, es patiešām uzskatu, ka par visu tik un tā kāds galu galā samaksā. Un uzņēmums jau nebūs tas, kas ies mīnusos, lai mēs uz pusi lētāk kaut ko nopirktu. Vai, redzot, ka cilvēkus spēj pārliecināt tikai ievērojamo atlaižu izkārtne, uzņēmumi un pakalpojumu sniedzēji nesaskrūvēs cenas, lai varētu pēc tam piešķirt mūsu kārotās atlaides un mēs preci vai pakalpojumu nopirksim tik un tā par tādu pašu summu, kā iepriekš? Un vai mēs nenonāksim līdz situācijai, ka cilvēki tiks tā pieradināti pie atlaidēm, ka a priori jau tiks pieņemts, ka sākotnējā cena ir dramatiski paaugstināta un neskaitās. Un ja tā, vai nezudīs vispār atlaižu jēga?
Uz šo visu var paskatīties arī no citas puses. Uzņēmums strādā, vēlas nopelnīt, lai arī mēs varētu saņemt algu. Ja mēs prasām katram pakalpojumam atlaidi, vai nepienāks brīdis, kad arī darba devējs teiks: „Klau, šomēnes es tavu darbu gribētu pirkt ar 55% atlaidi!” Ko tu par to teiktu?
