Vārda dienu svin: Vera, Vaira, Vairis

Atklāta dienasgrāmata par neparastu dzīves pavērsienu

Pinterest LinkedIn Tumblr +

ik daudzas no mums spētu pilnībā mainīt savu dzīvi? Ko mēs darītu brīdī, kad atskārstu, ka līdz šim neesam dzīvojušas pilnu krūti un skaidri ieraudzītu, ka mūsu laime ir turpat ielas otrajā pusē? Vai mēs pieceltos un ietu tai pakaļ? Vai paliktu sēžot un noskatītos, kā tā aizpeld? Tas prasa drosmi – piecelties no sava ērti iekārtotā un labi zināmā dzīves soliņa un iet pakaļ nezināmajam.
Šis ir stāsts par sievieti, kura to izdarīja. Par spīti daudzu nosodījumiem un grūtībām, ko viņas lēmums nesa.

Es dzīvoju pavisam parastu dzīvi, sabiedrības pieņemtajos standartos. Man bija māja, ģimene, pat suns. Viss bija tāpat kā visiem, ļoti pierasts un saprotams. Biju fantastiski aktīva, vienmēr darbos un projektos, man apkārt bija simtiem sieviešu, kam biju vajadzīga, bija milzum daudz draugu un es tikai skrēju un skrēju. Līdz vienam īpašam notikumam, kas pilnībā mainīja manu dzīvi.

Tas notika vienā ballītē. Jautrība sita augstu vilni, protams, tika lietots arī pietiekami daudz grādīgo dzērienu. Tajā vakarā es „atļāvu” savam vīram nodoties kaislīgiem piedzīvojumiem ar vienu manu draudzeni. Izklausās traki, vai ne? Tomēr paskaidrošu: vakara gaitā bija redzams, kā starp viņiem šķīst dzirksteles un man bija skaidrs, ka viņi tāpat to izdarīs. Es negribēju, lai tas notiek pa kluso, jo tas sabojātu vakaru, draudzību un attiecības. Man nebija pret vīru tādas jūtas, lai stāvētu kā siena un teiktu “Viņš ir tikai mans!” Man laikam bija elastīgas jūtas, jo viņš bija man ļoti svarīgs, galu galā, gadiem ilga laulība, bērni un viss pārējais, bet tās nebija tādas jūtas, kas spēj cīnīties vai iestāties par mīļoto cilvēku. Patiesībā es vairāk mūs raksturotu kā fantastiskus labākos draugus, kam bija kopīga ģimene un viss, kas tajā iekļauts. 

Tā nu, manu atļauju saņēmuši, viņi ilgi negaidīja un nozuda istabā…bet mani tomēr tirdīja interese…Kas gan tur notiek, kā gan tas viss notiek? Iespējams, alkohols bija papildus drosmes stimulators, katrā ziņā nolēmu “tikai  paskatīties”. Kad biju jau tur, tad viss notika tā, kā parasti rāda filmās…tu stāvi un skaties, un tevī mostas interese un iekāre…vilinošā varbūtība par seksu trijatā…kādreiz sev uzdotais jautājums par to, kā ir noskūpstīt sievieti? Vilinājums ņēma virsroku, un es nolēmu pievienoties. Tajā brīdī es nezināju, ka tas izmainīs visu manu dzīvi…”

Jā, kā jau jūs nojaušat, šobrīd viņa ir kopā ar sievieti. Un savu stāstu – par jūtu virpuļiem un lielo mīlestību, par pārmaiņām un drosmīgiem lēmumiem un par spēju iet pēc savas laimes par spīti apkārtējo reakcijai, viņa nolēmusi uzticēt jums, SievietesPasaules lasītājām, rakstot dienasgrāmatu zem segvārda Mazā romantiķe.

No komentāriem es nebaidos, jo katram tāpat ir savs viedoklis. Viena no manām māsām, piemēram, ar mani pat nerunā, jo viņai šķiet, ka esmu apkaunojusi ģimeni. Bet es par to nebēdāju, jo tas ir viņas viedoklis. Ne visi spēj pieņemt visu.” 

Mazās romantiķes
dienasgrāmatu lasi šeit >>

 

 

 

Dalīties.

5 komentāru

Atstāt Ziņu