Vārda dienu svin: Gunta, Ginta, Gunda

Atgūt veselību, mainot ēdienkarti? Jā!

Pinterest LinkedIn Tumblr +


ai tev nav kādreiz gadījies, ka notiesā porciju kartupelīšu, gardu karbonādi un piciņu salātu un atlikušo dienas daļu jūties smagi? Jūti, ka atsevišķi ēdieni tevi uzmundrina, bet citi, gluži pretēji, šķiet, atņem enerģiju? Roberts Lācītis teiktu, daļu no ikdienas uzturā lietotajiem produktiem vispār nevajadzētu ēst, bet, ja gribi ēst, tad iemācies – ko likt pretī, lai organismā atgūtu nepieciešamo līdzsvaru. Tieši uz to – līdzsvara atgūšanu – tiecas makrobiotika – austrumu filozofijā balstīts dzīves veids, kas Rietumos vairāk tiek uztverts kā atsevišķs uztura novirziens. Roberts Lācītis pagaidām ir Latvijā vienīgais diplomētais makrobiotikas speciālists ar 14 gadu pieredzi šajā jomā.   

Kā atgūt veselību ar ēdiena palīdzību
Kas tad šī makrobiotika tāda ir? „Pirmais un praktiski vienīgais makrobiotikas princips ir ēst pēc iņ (yin) un jaņ (yang) principiem,” saka R.Lācītis. Tie, kas meditē vai aizraujas ar austrumu filozofiju, saprot, ka tas ir melns-balts, nakts-diena, vīrietis-sieviete, katrā gadījumā kaut kas pretējs, kas pastāvīgi savā starpā pievelkas un atgrūžas. Tā arī visi pārtikas produkti tiek dalīti pēc tā, vai tajos ir vairāk iņ vai jaņ enerģijas. „Eiropā un mūsu platuma grādos ēšanu pēc iņ un jaņ principa vislabāk saprot kā skābju sārmu līdzsvara nodrošināšanu organismā. Galvenais princips ir ēst tā, lai mums būtu vairāk sārmaina vide asinīs (jaņ), nevis skāba (iņ). Pēc ph līmeņa skalas 7,46 ir ideāls asins sastāvs, bet diemžēl ikdienas pārtika mūs pastāvīgi noved pie skābas vides, kas izraisa depresiju, psihozes un dažādas citas saslimšanas,” stāsta R.Lācītis.

Diemžēl ikdienas pārtika
mūs pastāvīgi
noved pie skābas vides,
kas izraisa depresiju,
psihozes un citas saslimšanas.

Galvenie jautājumi, uz kuriem atbildes sniedz makrobiotika, ir: kā būtu jāēd, lai mēs sevi paceltu vairāk sārmainā vidē; kā būtu jādzīvo; kas būtu jādara, jo jebkura mūsu kustība arī noved mūsu bioķīmisko stāvokli vai nu uz skābu vai sārmainu pusi. „Piemēram, karsta duša rada asinīs skābu vidi, auksta duša – sārmainu vidi. Ja taisām kontrastdušu, rezultātā jūtamies labi. Līdz ar to mēs arī iemācām asinsvadiem kustēties un būt elastīgiem, kas savukārt ir priekšnoteikums, lai tajos nebūtu holesterīna,” savstarpējo lietu saistību ieskicē R.Lācītis.

„Tā, skatot visas lietas kopumā, gan es, gan mani klienti – mēs meklējam veidus, kā tikt pie veselības un to uzturēt. BET to izdarīt BEZ ZĀLĒM, tikai ar ēdiena palīdzību. Izrādās, ēdiens ir mūsu zāles. Un to sen, sen atpakaļ jau ir teicis Hipokrāts, nevis es to izdomāju!”

Zarnu trakts ir mūsu sākums
Vislabāk ideju „pārtika mūsu zāles” var saprast paraugoties uz cilvēka rašanos. „Kad satiekas vīrietis un sieviete, rodas bērni. Un pats pirmais mazajam cilvēciņam attīstās zarnu trakts. Kā otrā attīstās asins sistēma un tālāk pārējās sistēmas, kā arī nervu sistēma. Rezultātā – kas tad ir pirmais!? Kāda jēga ir ārstēt nervus, ja problēmas sakne slēpjas zarnās, kas pastāvīgi ir netīras, jo veikalos nopērkamais ēdiens ir gandrīz nekāds,” norāda R.Lācītis. Ne velti austrumniekiem esot teiciens: attīri organismu – gavē trīs dienas un tad pieņemsi pareizu lēmumu, ja nevari pieņemt – gavē vēl trīs dienas.  „Ar netīrām zarnām, tīras domas nerodas,” piebilst R.Lācītis.

Ar netīrām zarnām, 

tīras domas nerodas.

Ja savādāk neizdodas, kardinālākais veids, kā attīrīt ķermeni esot doties uz aptieku un pirkt diētu. To saucot gaužām vienkārši – plāksteris, ar kuru jāaizlīmē mute. „Tas nozīmē, ka cilvēks vairs neēdīs to, ko ēdis iepriekš. Pretējā gadījumā arī visas terapijas, kas tiks veiktas būs diezgan neefektīvas. Vēl sliktāk ir situācijās, kad cilvēks jūt, ka ir slims un sāk ēst normāli, izveseļojas, bet pēc tam saka: „Beidzot es atkal varēšu ēst to un to.” Tas ir gluži tāpat, kā sēsties uz ecēšām katru dienu no jauna,” saka R.Lācītis.

Kartupeļi, tomāti, paprika jāaizmirst
Tāpat kā ceļot māju ir jāieliek labi, stingri pamati, arī cilvēkam sevī ir jāieliek laba, augstvērtīga pārtika. Bet, ko tad makrobiotikā nozīmē ēst pareizi? No skolā mācītās uztura piramīdas un tās procentuālā sadalījuma, makrobiotikā ir zināmas atšķirības. Līdzīgi kā uztura piramīdā pamatu veido graudaugi, sastādot aptuveni 50-60% no vēlamā uztura, kam seko dārzeņi, veidojot 20-30%. Bez tiem 5-10% ikdienas uzturā vajadzētu aizņemt zupai, bet otrus 5-10% būtu jāveido pupiņām, jūras kāpostiem, saldajam, augļiem, zivīm, sēnēm, eļļām, riekstiem, sēklām un garšvielām.

„Tas, kurus pārtikas produktus vajadzētu ierobežot uzturā nosaka ļoti individuāli pēc sarunas ar klientu un vispārējā veselības stāvokļa izzināšanas, tomēr makrobiotikā ir produkti, ko vispār nevajadzētu lietot uzturā,” saka R.Lācītis. Tie ir produkti, kas organismā veido skābo (iņ) vidi. Tā ir cūkgaļa vai gaļa kā tāda, majonēze, margarīns, maize. „Maizi ēdot šodien vispār ir ļoti jāuzmanās. Normālu lauku maizi, kas gatavota ar ieraugu, vēl varētu ēst, tāpat var ēst miltu pankūku, kas gatavota bez rauga, citādāku gan ne, jo tur ir vairāk no švammes nekā maizes,” saka R.Lācītis.

Tāpat „nē” sarakstā ietilpst mūsu iemīļotie nakteņu dzimtas dārzeņi – tomāti, kartupeļi, paprika, baklažāni. „Ir pētījumi, kas pierādījuši, ka tie izraisa pat zināmu atkarību, turklāt tajos ir vielas, kas aizkavē kalcija uzsūkšanos organismā, kas savukārt padara vājākus kaulus, locītavas, rodas artrīts un osteoparoze. Tas arī izskaidro, kāpēc pie mums tik daudz cilvēki mokās ar kaulu problēmām,” skaidro R.Lācītis.

Kad cilvēkiem pasaka, ka nevajag ēst gaļu, kartupeļus, tomātus, maizi, sekojot dažādas reakcijas, bet lielākoties zemteksts ir viens – Vai jūs gadījumā neesat traks??? „Jāsaka godīgi, ka vidējam latvietim tiešām ar to tiek atņemta normāla ikdienas maltīte. Tomēr es turos pie principiem un neatkāpjos,” saka R.Lācītis.

Cilvēki dažkārt cenšoties viņu pārliecināt, ka jāēd esot tas, kas audzis mūsu reģionā un tāpēc kartupeļi, tomāti ir mūsējie. „Nē, kartupeļi un tomāti nekad nav bijuši mūsējie – tie ir ievesti no Dienvidamerikas. Tāpat arī mūsu ēšanas veidā neietilpst banāni, papaijas un citi tālo zemju augļi. To dzimtenē tie ir domāti, lai, tos ēdot, organismam sniegtu vēsuma sajūtu. Bet, ko darām mēs – ēdam tos cauru gadu, un tāpēc nav brīnums, ka ziemā salstam,” norāda R.Lācītis.

Šo izlasot daudziem droši vien rodas jautājums, bet ko tad vispār var ēst cilvēks, kas pieņēmis makrobiotikas dzīves veidu!? Šiem nolūkiem makrobiotikā ir izstrādāta speciāla iekāres-tās aizstāšanas tabula, pēc kuras vadoties, iespējams vadīties un tiekties organismā sasniegt līdzsvaru.

Dzert daudz ūdeni ir kaitīgi veselībai
Var jau, protams, izpatikt garšas kārpiņām un turpināt ēst kā iepriekš, tomēr der zināt pāris būtiskus faktus, kas esot apstiprinājušies ne vien citu speciālistu, bet arī R.Lācīša praksē. „Nu, piemēram, kas ir tās vietas ķermenī, ko sievietes ļoti uzpasē? Tās taču ir riepas! Sievietes tās tik ļoti uzpasē, bet laikam nezina, ka tās rodas tikai no diviem produktiem – no kartupeļiem un maizes. Pamēģiniet vienu mēnesi neēst ne vienu, ne otru, un rezultāts neizpaliks. Manā praksē ir bijuši gadījumi, kad, pārstājot ēst šos divus produktus, sievietes no vidukļa var zaudēt pat 4-5 kilogramus mēnesī,” stāsta R.Lācītis.

Vēl sievietes satrauc celulīts. „Piedodiet, bet tas rodas no piena produktiem,” saka R.Lācītis, piebilstot, ka celulīts patiesībā nav kosmētiska problēma. „Tā ir smaga slimība, jo notiek audu deģenerācija, kas pamatā ir no ēdiena – pārlieka cukura daudzuma un nekvalitatīviem piena produktiem,” viņš saka. Tāpat ir atklājies, ka sievietēm, kuras biežāk ēd sieru, ir augstāks risks saskarties ar mastopātiju, krūšu un ginekoloģiskajām problēmām.

„Esmu novērojis: ja sieru izņem no ēdienkartes, sievietēm pāriet cistas, mastopātija, pāriet daudz kas organismā,” saka R.Lācītis. Arī, ja negribas puņķus, vidusauss iekaisumu, ir jāierobežo piena produktu, maizes un cukura patēriņš, jo tieši tie to rašanos veicina.

Vīriešiem cepts ēdiens
paātrina impotenci un ietekmē prostatu.
Sievietēm tas rada aukstumu jeb frigiditāti –
ne tikai nevarēšanu, bet arī negribēšanu.

„Ja tomēr kaut ko no piena produktiem gribas, ieteicamākie ir skābpiena produkti – lauku rūgušpiens, paniņas, tīrkultūra, kefīrs. Var arī paši gatavot jogurtu: sajauc kefīru ar mājas ievārījumu vai rūgušpienā saliek augļus, pielikt karoti medus, sablendēt to visu un būs pašu gatavots jogurts, jo par veikalos piedāvātajiem jogurtiem speciālistu viedokļi atšķiras,” saka R.Lācītis. Proti, pēc visiem likumiem dzīvai cilvēka šūnai uzturviela ir dzīvs, dabīgs produkts. Tikmēr beigti produkti nav uzturviela un organisms cenšas tos pēc iespējas ātrāk dabūt ārā no ķermeņa. „No vienas puses viss ir labi, ēd jogurtu, kurā atrodas beigtas baktērijas, vēders iziet viegli un bieži, bet tiklīdz pārtrauc to ēst, vēders atkal ir ciet, jo nav jau mirušo baktēriju, ko izvadīt,” paskaidro R.Lācītis.

Savukārt pārāk daudz ceptu ēdienu atsaucas uz sieviešu un vīriešu varēšanu guļamistabā. „Vīriešiem ceptais paātrina impotenci un ietekmē prostatu. Sievietēm savukārt tas rada aukstumu jeb frigiditāti – ne tikai nevarēšanu, bet arī negribēšanu, kas nav harmonijā ar dabu,” norāda R.Lācītis.

Vēl aktuāla problēma, ar ko šodien sirgstot daudzi, ir lielā šķidruma uzkrāšanās organismā. „Nereti cilvēki atnāk uz konsultāciju un saka, ka nespēj izdzert tik, cik tiek popularizēts. Mans uzskats ir, ka nevajag dzert pārāk daudz šķidruma, jo tas ir KAITĪGI veselībai,” saka R.Lācītis. Viņaprāt, uzskats, ka ūdens ir jādzer daudz, ir industrijas radīts, jo tas taču ir jāpārdod. „Realitātē pārlieks ūdens patēriņš cilvēku padara tūskainu, rada pārslodzi nierēm, kas negatīvi atsaucas uz zarnām, sirdi un asinsvadiem,” atklāj R.Lācītis.

Makrobiotika nav veģetārisms
Lai gan var šķist, ka makrobiotika ir tuva veģetārajam dzīves veidam, tā nav. „Mēs makrobiotikā praktiski visu gatavojam – ļoti maz ēdam svaigu, kas savukārt ir raksturīgi veģetāriešiem,” būtiskāko atšķirību atklāj R.Lācītis. Makrobiotikā liels uzsvars pagatavošanas veidam tiek pievērsts, jo arī gatavošanas formai ir vairāk iņ vai jaņ enerģija. Piemēram, iņ ir saldēšana, tvaikošana šķidrumā, skābu vai saldu vielu pievienošana, produkta sasmalcināšana – tas ir sarīvēts vai samalts. Jaņ savukārt raksturo siltā apstrāde, skābēšana, žāvēšana, rūgtas garšvielas.

„Faktiski katrā gada laikā ir jāēd savs ēdiens. Vasarā būtu absurds ēst ceptus kartupeļus un ceptu eļļainu gaļu. Es saprotu, ka garšai ir liela nozīmē. Bet, ir jāsaprot, ka pieraduši mēs esam vairāk pie garšvielām. Pamēģiniet izcept vienkārši vistu, nu tā nebūs garšīga. Saberiet to ar visādām garšvielām – uzreiz teiksiet – oi, cik garšīgas vistiņas! Mēs ēdam garšvielas! Tad jau paņemiet parastu gumijas zoli, apberiet to ar garšvielām un viss būs kārtībā. Zinātne ļoti veiksmīgi māk piemānīt mūsu garšu kārpiņas,” apgalvo R.Lācītis.

Pēc viņa teiktā, atradināt sevi no tā nav tik sarežģīti. „Ik pa desmit dienām mūsu garšas kārpiņas mainās. Ja divas nedēļas ieturamies, pēc tam jau jūtam, ka vajag citus ēdienus. Jautājums, ko tad mēs gribam – veselību vai arī ļaut garšai paēst!?” retoriski jautā R.Lācītis.

Ko uz sava šķīvja liek pats Roberts Lācītis?
Bet kādas tad izskatās paša speciālista maltītes? „Mana ēdienkarte ir ļoti vienkārša. No rītiem pārsvarā ēdu putras. Paņemu klāt kādu karoti ievārījuma – nesacukurota, iedzeru zaļo tēju un eju uz darbu. Dažkārt pusdienas vispār izkrīt, tad iedzeru tikai tēju. Ja ir laiks, aizeju uz kafejnīcu, paņemu rīsus vai griķus, dārzeņus. Tad nāk launags jeb saldā laiks. Tas ir tikai un vienīgi pusčetros pēcpusdienā, ko es saucu par mirstamo laiku, kad cilvēkam nāk miegs, viņš jūtas noguris. Tad prasās kafiju, bulciņu, konfekti, jo aizkuņģa dziedzerim ir par maz cukuriņa un sākas hipoglikēmija. Bet, ja mēs ieliekam mutē cukura karoti, šis process tikai pasliktinās, tāpēc vajag gardumu, kas organismā ilgi šķīst – augļi, ogas, medus, citronūdens ar medu vai mājās gatavoti saldie. Pats gan bieži noslinkoju un neko līdzi ņemamu nepagatavoju. Tad iedzeru tēju, apēdu kādu augli vai sēklas. Pēc tam seko vakariņas. Tās citreiz ēdu, citreiz ne,” stāsta R.Lācītis.

Vai tas saistīts ar to, ka pēc sešiem vakarā nav ieteicams ēst un šajā termiņā ir grūti iekļauties? Vai makrobiotikā vispār ir šāds princips neēst pēc sešiem vakarā? „Nē, jo patiesībā labākais variants ir neēst trīs stundas pirms miega. Lai gan ir arī princips: jo labāku veselību gribi, jo ātrāk jāpārtrauc ēst. Proti, piemēram, pulksten trijos dienā pārtrauc ēst līdz nākamās dienas brokastīm un pusdienām, kad vari baudīt, ko gribi,” saka R.Lācītis.

Viņš uzsver, ka it visu, ko piedāvā pacientiem, ir izmēģinājis arī pats uz sevi. „Es, piemēram, 11 gadus neēdu gaļu, pupiņas, piena produktus, pazaudēju ļoti daudz kilogramus no muskuļu masas. Tomēr kopumā bija slikti, jo man nebija labi. Bija laiks, kad mēnesi no vietas lietoju uzturā tikai uztura bagātinātājus un neko citu. Tad sieva teica, ka kaut kas tomēr būtu jāapēd, savādāk paliek bail skatīties uz mani. Esmu mēģinājis ēst arī kartupeļus un maizi vairumā, bet tad sieva skatījās uz mani un teica, ka man jau riepas var sākt redzēt,” par saviem eksperimentiem stāsta R.Lācītis.   

Deviņos mēnešos var piedzimt no jauna
Kad pats uz savas ādas ir izbaudījis, kā lietojot vai nelietojot konkrētus produktus izmainās svars un pašsajūta, ir vieglāk par to stāstīt cilvēkiem. Kopumā terapija pie R.Lācīša nav pārāk sarežģīta. „Cilvēks pie manis atnāk, izrunājas, sākumā nošokējas par to, kas būs jādara. Pēc mēneša viņš nāk atkārtoti, tad skatāmies, kā ir veicies, kas ir izdevies, kas ne un ko vajadzētu mainīt. Tad cilvēks atgriežas pēc diviem mēnešiem, tad pēc trijiem un vēlreiz pēc trijiem mēnešiem. Kopumā tie ir deviņi mēneši,” saka R.Lācītis un aši piemetina, ka arī mazuļa auglis attīstās deviņu mēnešu laikā.

Ja nespēj atteikties no kāda ēdiena,
jājautā, kāpēc tas tik ļoti garšo?
Vai nu tās garšo kādam parazītam,
kas mums sēž iekšā, vai arī tāpēc,
ka to grib ēst kāda slimība vai emocijas.
Dažkārt nevajag cilvēkam noņemt ēdienu,
cik neitralizēt sakni – slimību, parazītu vai
līdzsvarot emocionālo stāvokli.

„Jā, to arī tas nozīmē – cilvēks deviņos mēnešos, pievēršoties makrobiotikai, var izveidot sevi no jauna,” pārliecināts R.Lācītis. Deviņos mēnešos esot iespējams iemācīties arī katram gada laikam raksturīgo ēdienkarti. „Ja turpmāk kaut ko neatceras, atliek tikai izvilkt pierakstus un sākt visu no jauna.”

Praksē cilvēki gan bieži sakot: man nesanāk, es nevaru, nespēju atteikties no kaut kādām ēdamām lietām. „Tad nu nākas jautāt, kāpēc viņiem tās tik ļoti garšo? Vai nu tās garšo kādam parazītam, kas mums sēž iekšā, vai arī tāpēc, ka to grib ēst kāda slimība vai emocijas. Dažkārt nevajag cilvēkam noņemt ēdienu, cik neitralizēt sakni – slimību, parazītu vai līdzsvarot emocionālo stāvokli. Kad nebūs šīs kaites, negribēsies arī konkrēto ēdienu,” saka R.Lācītis, piebilstot, ka šādos gadījumos talkā var nākt arī citi mediķi un sadarboties kopēja mērķa sasniegšanai.

Nu arī cilvēki aktīvāk sākot interesēties par šīm lietām. „Interese cilvēkiem ir, jo gluži vienkārši ir nepieciešams kaut kas jauns – cilvēki paliek arvien vairāk zināt griboši un vēlas uzturēt labu veselību,” secina R.Lācītis un uz pašreizējo situāciju raugās ar optimismu.

 

Daži piemēri, ar ko var aizstāt produktus, uz kuriem ir iekāre:

IEKĀRE

AIZSTĀŠANA

MĒRĶIS

Gaļa

Zivis, jūras dzīvnieki

Graudi, pākšaugi, seitans, tempe, tofu

Cukurs, šokolāde, sīrups u.c. rafinēti saldinātāji

Medus, kļavu sīrups

Rīsu sīrups, miežu iesals, dabīgie saldinātāji no graudiem, dārzeņiem un augļiem

Piena produkti: piens krējums, sviests, siers

Dabīgie skābpiena produkti nelielos daudzumos, sojas piens, riekstu sviests

Sojas pupu produkti, miso, tahini un citu sēklu sviests

Tropiskie augļi un sulas, piemēram, apelsīnu, greipfrūtu, ananāsu, mākslīgi ražotie dzērieni

Vietējie augļi un sulas

Vietējie augļi – svaigi, žāvēti, vārīti, sulas nelielos daudzumos, kas ir svaigas un bez piedevām

Kafija, melnā tēja

Zāļu tējas, zaļā tēja, minerālūdens, avota ūdens

Banča – zariņu tēja, graudu kafija un citi tradicionālie nearomatizētie dzērieni

Dalīties.

34 komentāru

  1. Būs jāpaprovē atteikties no kartupeļiem un maizes, jāpaskatās kas no tā iznāks, bet no kafijas, kaut šaujat nost nespēju atteikties :D.<br>

  2. No maizes vēl varētu atteikties, bet no kartupeļiem!?! Kartupelis tak ir pamata sastāvdaļa gandrīz visiem ēdieniem! 🙁

  3. Viss ir labi,bet, ja jau jāēd atbilstoši savai ģeogrāfiskajai izcelsmei,tad rīsi nu nekādi nav Latvijā auguši.

  4. Jūlija Liene R. on

    Oo,nē! Mans labākais draugs izrādās draudzējas ar manu baisāko ienaidnieku -celulītu! Viss, mīļais Siers, tagad tiksimies retāk!

  5. atkarīgā on

    Vienreiz pamēģināt kafijas alternatīvu – kaut kādu Latvijā taisītu miksli no graudaugiem un cigoriņiem (laikam), īpaši sajūsmā nebiju, garšoja pēc pelniem, bet smarža bija patīkama! Bet tomēr pieturēšos pie pupiņu kafijas!

  6. anne-maija r. on

    Vai kāds varētu tā populārzinātniski izskaidrot, kādu procesu rezultātā (citēju): "karsta duša rada asinīs skābu vidi, auksta duša – sārmainu vidi"?<br><br>Vissakarīgākā makrobiotikas rekomendācija ir pieturēties pie katram gadalaikam atbilstošas ēdienkartes. Par pārējo – nu dikti jāpadomā. (Bez kartupeļiem var tīri labi iztikt, nu vismaz kādu laiku. Bet vai vajag?)

  7. Ļoti interesants raksts! Pirmo reizi dzirdēju par tādu makrobiotiku, daudz kas ir taisnība tajā ,ko viņš saka. Tā jau arī ir,ko mēs ēdam, tādi mēs esam, un to pat var dažreiz labi sajust un redzēt!

  8. marmelade on

    Nu pēc šis biotikas sanāk, ka man vispār nav vairs ko ēst! Labāk tad staigāt ar riepu, celulītu un nogurumu! Kā arī šaubos, ka manī radītu harmonija nepārtrauktā vēlme pēc ierastajiem ēdieniem un saldumiem 😀

  9. Vispirms, paldies par nteresanto rakstu! Otrkārt, komentāros jau manāma latviešiem raksturīgā vēlme pārspīlēt. Marmelade, vai tiešām tu uzskati, ka tev ir problēmas pilnigi visas jomas – celulits, riepa, kauli beigti un vel nogurums. Venmēr jau ir kāda prioritārā lieta, uz kuru tad arī vajag koncentrēties. Piemēram, es, neko nezinot par tādu makrobiotiku, jau tā uzturā lietoju visai maz kartupelus, jo ir tacu tik daudz citu piedevu variatu. Un siera patēriņu arī var ierobežot. Es, piemēram, no rītiem labprātāk ēdu biezpienu ai putras. Katrs varbūt nav uz to gatavs, tomēr nevajg jau arī pārspīlēt. Vajag mācēt sākumā paņemt to, kas tev ir vajadzīgs un pēc tam jau varbūt būsi gatava arī uz lielākām pārmaiņām savā ēdienkartē!

  10. ja nevarat no kaut kā atteikties, tad nevajag raudāt, ka riepa par smagu vai celulīts ir neglīts. skaistums vienmēr ir prasījis kaut kādus upurus, lielākus vai mazākus. tādi tie cilvēki ir, grib būt veseli un skaisti, tievi un veselīgi neko nedarot, tikai rijot čipsus un gulšņājot uz dīvāna. tauta, domā plašāk. kas tev ir svarīgākais? pierīties vai būt veselam un skaistam? ir jāpārdomā savas prioritātes. ja nevari atteikties, tad esi vājas gribas cilvēks. punkts.

  11. He, jāuztaisa eksperiments – mēnesi vispār neēst kartupeļus un maizi, tad redzēs, vai riepa ir mazāka vai nav! Kura piesakās izmēģināt un pastāstīt? 🙂

  12. Ginta, es labprāt pastāstīšu kā man ar to visu būs gājis. neēdu maizi, kartupeļus, kafiju, sāli un cukuru tīrā veidā. majonēzi, margarīnu un sieru nekad neesmu ēdusi.

  13. Te jau sanāktu tīri labs realitātes šovs! Varbūt dakteris ir gatavs ar kādu strādāt un viņa savukārt sīki un smalki gatava aprakstīt izjūtas, viegli-grūti utt. Es gan pati negribētu piedalīties, bet palasītos gan!

  14. vēl tikai neilgu laiku, bet ir tāda viegluma sajūta. labprāt aizietu pie viņa uz konsultāciju. 🙂 pēc mēneša pastāstīšu par rezultātiem. domāju, ka tie neizpaliks. veiksmi arī pārējām!

  15. Lasot neviļus aizdomājos. Ļaunie celulīta radītāji – saldinātie jogurti un siers. Patiesībā šie abi produkti pēc savas struktūras jau arī līdzinās tam, ko viņi rada. Jogurts tāds galertīgs receklis, siers arī tāds ne visai.

  16. marmelade on

    pārspīlēt visticamāk sanāca tāpēc, ka lai arī lielākoties ēdot pārēdos, ēdu kad un ko gribu un nedomāju, ko kaitīgu man varētu nodarīt un rezultāts – nav man ne riepas, ne šausmīgs celulīts un pie noguruma vairāk būtu vainojams laiks cikos aizeju gulēt!<br>Tā kā vairāk uzskatu, ka tas viss ir atkarīgs no mūsu domāšanas un fiziskajām aktivitātēm.<br>

  17. Dita Dubra on

    Drusku biedējoši….Katram gribas būt veselam un labi izskatīties, bet ar kurkstošu vēderu laime nebūs pilnīga.<br>Pat nezinu, kas ir- seitans un tempe…Nedomāju, ka tas aug mūsu zemē, kā arī miso un tahini….<br>Ja reiz jāēd tikai to, kas izaudzis mūsu zemītē un nevis mandarīnus vai banānus, tad mums to riekstu unēdamo sēklu nemaz tik daudz nav, ko izvēlēties….<br>Esmu skatijusies zinātnisku filmu par ūdeni- labs ūdens ir dzīvs – no avota, ne no krāna vai pudeles, un to jādzer tik, cik gribas.

  18. hmmzz. nedaudz apshaubiit gribas shii "daktera" izteikumus.. piena probuktus nedriikst – bet diez, no kaa gan kefiirs pagatavots? 😀 turklaat jogurtos izmanto tieshi tas pashas sugas bakterijas, ko kefiiraa!!! turklat – ja piens ir TIK loti neveseliigs, kapec tas veidojas maates kruutiis, lai berninju barotu jau no pirmajaas dienaam? govs piens ir lidziigs cilveku pienam sastaava zinjaa, kadelj tad govs ir kaitiigs? diivaina pretruna..

  19. ":No maizes vēl varētu atteikties, bet no kartupeļiem!?! Kartupelis tak ir pamata sastāvdaļa gandrīz visiem ēdieniem! :(" Nu bet tas jau tikai liecina par to, cik ļoti vienveidīgi mēs ēdam!!! Ja pagatavoti garšīgi, dažādu dārzeņu un sakņu salāti, tad priekš kam pie gaļas vai zivs vel ir vajadzīgi tie ierastie kartupeļi, rīsi, griķi, makaroni un maize? Nu nav taču! Un tas jau ir tikai pašapmāns, ka bez maizes vai kartupeļiem nejutīsies paēdis. Jāsāk jau, pirmkārt, ar to, ka ir jāēd biežāk un mazāk, nevis 2x dienā, no kurām otrā ēdienreize ir kaut kas no gaļas ar "smagajām" piedevām.<br>

  20. Kacudzo Niši "Enerģētiskais uzturs"-makrobiotika un citās viņa grāmatās ir par veselīgu dzīves veidu. Pat ja nepielietosiet, būs interesanta lasāmviela. Nezinu vai ir pārdošanā, jo izdotas 2002.gadā. Būs daudz lētāk.

  21. Draudzene aizbrauca uz citu valsti, straadaa viesniicaa (fizisks darbs). 2 meeneshu laikaa – miinus 10 kg, lai gan apetiite vinjai esot kaa vilkam – eed visu, ko dod un cik var apeest 🙂 Bet parametri – kaa modelei 🙂 taa ka tomeer balsoju par fiziskaam aktivitaateem un kartupeliishiem ar biezpienu 🙂

  22. Man ir 55 . No cepta ēdiena nekad neesmu atteicies un arī neesmu izjutis, ka man sex sliktāks kā 35.g. ! Pie ārstiem par to tēmu nav bijis vajadzības iet. Varu dot rekomendācijas, izrādās.

  23. Pilnīgs sviests, interesanti ja nelieto sieru, pienu, kur organisms dabūs kalciju? un par uztura piramīdu šis plānpratiņš neko nav dzirdējis. Ēst var daudz ko, bet vajag arī pasportot, tad riepu nebūs, bet ar to ko piedāvā 'skelets, Lācītis, pasportot nav iespējams, nezinu vai viņš vispār var kājas pavikt. in, jaņ arī nav latviskais, tā ir austrumu kultūra, tad ko viņš popularizē.

  24. Inga Riežniece on

    Nesen noskatījos vairākus raidījumus par makrobiotikas diētu neārstējamiem cilvēkiem. Rezultāti fantastiski. Kanālā «ЖИВИ!» šobrīd vairākas reizes dienā iet. Vispār smagi!

  25. Dr. Igors on

    Vislabākais organisma atskābināšanas veids ir ar dabīgu sārmainu ūdeni AQUALAR pH9+ ar pH līmeni 9,3!!

Atbildēt anne-maija r. Atcelt