Pavasaris ir pieskāries arī man ar raibā taureņa spārniem.
Ļoti, gadiem ilgi, esmu bijusi viena un ar to arī itkā mierā. Jo viss ir stabili, sirdssāpju nav, ir mierīgi un pārredzami. Taču beidzamajā laikā mani mocīja šaubas vai tiešām īstais pareizais veids kā dzīvot ir pa vienam. Jo spilgti izjutu vēlmi dalīties priekā par lietām un notikumiem, kas notiek ar mani.
Vārdu sakot, briedu attiecībām jau kādu laiku, tomēr katrs mēģinājums itkā atsitās kā pret sienu.
Un tad bija diena, kad es pavisam netīšām nokļuvu Sievišķības Atplaukšanas Darbnīcā pie Marijas. Hmm, seminārs bija lielisks, tik daudz punktu uz I.. 🙂
Marija man atklāja nozīmīgas liet as (skaļi neminēšu un katrai jau savs), kas mani noveda pie tā, ka – šodien man taureņi lido vēderā beidzot. Viss sāk harmoniski sakārtoties.
Liels paldies, Marija un SP meitenes, ka rīkojat šādus seminārus, kas tiešām tiešām liek atplaukt! Noteikti piedalīšos arī citos 🙂
te links uz semināru, kurā piedalījos : http://www.sievietespasaule.lv/marijas_abeltinas_sieviskibas_atplauksanas_darbnica
3 komentāru
(: mhm burvīgais pavasaris. Lai izdodas!
Lai izdodas šo taureņu sajūtu nepazaudēt!
Vispār frāze "gadiem ilgi, esmu bijusi viena" ir vislielākie meli ;), kurus ikviena ik pa laikam mēdzam pateikt sev, citiem vēl kādam. <br>Paskaidrošu kāpēc – nereti šo frāzi izsakām nepadomājot, ka patiesībā neesam nemaz tik vienas – apkārt ir vecāki, māsas brāļi un citi radi, draugi, bērni, suns, kaķis un kāmis vai vēl kāds. Tātad, vai esam vienas? <br>Bet es sapratu, ko ar to domāji ;), tā sakot. <br>Es tik tā – piesienos vārdiem :), bet ne bez iemesla, vārdiem ir nelāgs paradums kļūt par īstiem notikumiem un ja sakām "esam vienas", tad tā arī notiek. Reizēm pati brīnos, cik patiesībā liels spēks ir vārdiem un domām.