Vārda dienu svin: Miķelis, Mikus, Miks, Mihails

Argentīnas tango – vairāk kā tikai deja

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Katru nedēļu Rīgā tiek rīkoti Argentīnas tango deju vakari jeb milongas tiem, kuriem patīk šī deja. Mani uzaicināja piedalīties šādā deju vakarā, lai iepazītu, kas tad ir Argentīnas tango un kādi ir cilvēki, kas to dejo.

2. aprīlī desmitos vakarā kopā ar fotogrāfu Andri Poļikēviču dodamies uz Bastejkalnam līdzās esošo kafejnīcu ar tādu pašu nosaukumu “Bastejkalns”. Manā rīcībā ir informācija, ka vakara gaitā gaidāms arī īpašs pārsteigums. Kāds, to es vēl nezinu.

Kafejnīcā “Bastejkalns” valda patīkama atmosfēra, sanākušie cilvēki ir skaisti tērpti – dāmas skaistās kleitās un augstpapēžu kurpēs, kungi uzvalkos un baltos kreklos.

Starp šiem cilvēkiem es jūtos nedaudz neveikli, jo tango nepazīstu, turklāt dejot vispār nemāku. Tomēr Argentīnas tango dejotāja Sandra Kotelnikova mierina un skaidro, ka atmosfēra starp tiem, kas aizraujas ar tango, ir ļoti draudzīga, jo tango ir kas vairāk kā tikai deja, tas ir dzīvesveids, kas sniedz optimismu, pašpārliecību, uzticību,  mīlestību un arī kaislību.

Patiesi, mēs tikām laipni sagaidīti un iepazīstināti ar vakara rīkotājiem Aigaru Stirnu un Gintu Opmani, kuri savukārt izstāstīja, kas mūs šovakar sagaida un novēlēja patīkamu atpūtu.

Starp dejotājiem gaisā virmo patīkams uztraukums, visi gaida pasaules favorītpāri Argentīnas tango dejās – Rikardo un Lauru, kuri īpaši šim vakaram par godu ieradušies no Argentīnas un uzstāsies tieši pusnaktī. 

Bet tikmēr – dejas, skan tango mūzika, te lēnāka, te ātrāka, bet viennozīmīgi tā nav parasta mūzika, to nevar vienkārši klausīties – tā ir jāizjūt, vēl labāk – jāizdejo, kā man to vēlāk pastāstīja dejotāja Veronika no Rīgas, kura šeit bija ieradusies, lai atpūstos un redzētu īpašos viesus.

Aleksandras ir no Lietuvas, viņš lūdz mani uz deju. Atsaku, attaisnojoties, ka neprotu dejot. Viņš mani pierunā un galu galā piekrītu, ka man pamāca pāris pamatsoļus. Tas nešķiet pārāk grūti, jo Argentīnas tango esot pastaiga mūzikas pavadījumā, tomēr vērojot kā mūziku caur deju izjūt Kārlis un Dace, saprotu, ka viss ir daudz sarežģītāk, kā sākumā šķiet. Beidzoties dziesmai, viņi ir sakarsuši, smaidīgi un pozitīvu emociju pilni. Jautāju, cik sen viņi dejo. “Sākām dejot piecus gadus atpakaļ. Šī deja aizrauj, tas nav tikai mācēt pāris deju soļus, tas ir kas vairāk – nemitīga improvizācija un paļaušanās jūtām,” stāsta Dace.
Kārlis papildina: “Šī pilnīgi noteikti ir kaislību un mīlestības deja, ar to jābūt uzmanīgam, jo tango var pāri gan izšķirt, gan savest kopā – tas ir īsts pārbaudījums attiecībām.”

Viņi tango sāka mācīties pie šī vakara organizētājiem Aigara un Gintas. Aigars, dzirdot manu sarunu ar Kārli un Daci, piemetina, ka šāda tendence, kad pāri, kopīgi mācoties dejot tango, savā starpā sāk nesaprasties, tiešām ir vērojama, bet tas esot tādēļ, ka deja atver vaļā pilnībā visus jūtu sensorus un pāris kļūst īpaši jūtīgs. Galvenais ir uzticība un ļaušanās jūtām, tad viss būs kārtībā un attiecības tikai nostiprināsies.

Mani interesē, vai var doties mācīties tango, ja man nav partnera. Atbildi uz šo jautājumu man sniedz Oksana, viņa ieradusies no Lietuvas. Viņa tango sākusi mācīties nedaudz vairāk kā gadu atpakaļ. Tieši tas arī esot piesaistījis – uz tango nodarbībām varot droši ierasties bez partnera un veiksmīgi šo deju iemācīties, un arī šādos deju vakaros var izdejoties no sirds, jo vienmēr būs kāds, kas uzlūgs. Oksana man arī atklāj knifu, kas jāievēro, lai dāma tiktu uzaicināta uz deju. Proti, kad sieviete sēž pie galdiņa, viņai ir jānotver vīrieša skatiens, jo acu kontakts nozīmē uzaicinājumu uz deju. Tango ir tā deja, kurā vada vīrietis, sievietei ir jāpakļaujas.

Tiiu ieradusies Rīgā no Igaunijas speciāli, lai redzētu Rikardo un Lauras deju. Arī viņa stāsta, ka nav obligāti vajadzīgs partneris, lai iemācītos dejot tango. Tiiu iemīlēja tango četrus gadus atpakaļ un tas aizrāva. Viņasprāt, tā esot deja, kurā nav vienkārši soļi, kas jāiemācās, tas ir stāsts mūzikas pavadījumā, kuru veido divi cilvēki ar katru savu kustību. Tādās pašās domās ir arī rīdzinieks Iļja. Viņš teic, ka tango ir sociāla deja. Iļja uz šādiem vakariem nākot, jo tas ir labs veids kā relaksēties no ikdienas. Dejot tango viņš iesācis vairākus gadus atpakaļ, kad draudzene viņu pierunājusi pamēģināt šo deju.

Argentīnas tango deju pasniedzējs Valdemārs Strazdiņš sarunā uzsver, ka tango ir ne tikai deja,  tā ir filozofija, emocijas, un to mācās visu mūžu, tā ir nemitīga improvizācija. Es izsaku apbrīnu par draudzīgo atmosfēru apkārt, uz ko Valdemārs atbild, ka tā ir it visur šāda veida pasākumos, vai tā būtu Rīga, Barselona, Toronto vai Madride, vienalga kur – tā ir īpaša vide, kurā starp dejotājiem nepastāv sāncensība vai negatīvisms, līdz ar to vari būt drošs, ka it visur, kur mīl tango, tevi pieņems kā savējo.

Deju zālē tiek ieslēgtas papildus gaismas. Ir tieši pusnakts. Apklust mūzika un svinīgi tiek pieteikti vakara īpašie viesi Rikardo un Laura no Argentīnas. Viņos raugoties aizraujas elpa, tik viegli viņi kustas pa deju zāli, viņu kustības ir plastiskas, sejās jaušams, ka viņi no sirds izdzīvo deju, un patiesi, viņi to ne tikai dejo – viņi to izbauda. Ar aplausiem un sajūsmas saucieniem slavenajiem dejotājiem tiek lūgts dejot vēl un vēl, dzirdu sev aiz muguras vācu valodā sakām, ka tā dejot spēj tikai retais. Vai tiešām?

Jau atkal deju zāli pilda daudzie pāri, pie galdiņiem tiek pārrunāts tikko redzētais priekšnesums, bet es dodos uz sarunu lūgt pašu Rikardo.

Kad jautāju, kādēļ tieši Argentīnas tango, nevis kāda cita deja, es saņemu negaidītu atbildi: “Es nezinu! Es tiešām nezinu kāpēc es dejoju, bet iekšā bija un arī aizvien ir tā sajūta, ka tas jādara, un es paļaujos uz sirdsbalsi, jo tango ir jādejo tieši vadoties pēc tās un ne citādi. Dejoju jau no 1988. gada, kopš tā laika tango ir kļuvis par svarīgu daļu manas dzīves. Dejā es izjūtu jūtas, kas nāk no manis un manas partneres, saprotiet, tā nav tika deja, tas ir daudz kas vairāk.”

Jautāju, kāda ir atšķirība, kā tango dejo Argentīnā un kā, piemēram, Latvijā.

“Tango deja ir īpaša kultūra ar saviem tikumiem un noteikumiem un, ierodoties kādā valstī, kur arī dejo un mīl šo deju, es jūtos kā mājās, jo redzu deju, kuru pazīstu, dzirdu mūziku, kura ir manī, redzu cilvēkus, kas ļaujas šim dzīves stilam, ievērojot vajadzīgo etiķeti. Nav svarīgi, vai tā ir Latvija vai Argentīna, ja tango izjūt ar dvēseli, tad viss ir pareizi.

Uz manu jautājumu, cik ilgi ir jāmācās tango, lai varētu uzskatīt, ka, proti, to dejot, uzzināju, ka ir nepieciešami vidēji 10 gadi, lai apgūtu dejas struktūru, kuru pēc tam izstrādā un jāatceras, ka deja ir kaut kas līdzīgs mistērijai un tai ir jāļaujas.

Mājup devos emocionāli pacilāta, tik daudz pozitīvisma, īstu jūtu vienkopus nebiju sen izjutusi. Uz vienu vakaru biju iegrimusi pavisam citā pasaulē. Pasaulē, kurā valda kaisle un dzirksteļojoša aizrautība, pasaulē, kur neviens nekautrējas izrādīt savas patiesās jūtas.

 

Informācijai:

Argentīnas tango ir sociāla deja un mūzikas žanrs, kura radusies Argentīnā un Urugvajā. Argentīnas tango tiek bieži jaukts ar balles tango, kaut arī tas ir vēlāks novirziens.

Argentīnas tango var mācīties:

Tangostudio www.tangostudio.lv

Tango kursi www.tangokursi.blogspot.com

Tango klubs www.tango.lv

Dalīties.

Atstāt Ziņu