Vairāk vai mazāk mēs zinām, kāda ir mūsu ikdiena… Atnākam no darba mājās, scenārijs ir gatavs.
Kam tā ir mājas uzkopšana, kam ēst gatavošana, kam vēl kas cits, bet visā visumā mēs zinām, kas mūs saigida. … …
Šodien atnācu no darba, zināju vakara gaitu, vismaz man tā šķita. Tomēr nē! Ikdiena mēdz mest kūleņus. Mīļotais cilvēks tevi sagaida ar fantastiskām vakariņām, bērni vislabākajā kartībā, man tiek izteikts piedāvājums izbraukt uun sagatavoties romantiskam vakaram… Ilgpilnas gaidas… neticība, ka ikdienā var ieviesties neparezēti pieturpunkti… Mīlestības pilni, neprātīgi, kaislīgi, brīžam trūkstoši un piemirsti…
Ir agrs rīts un esmu apreibusi no visa… visi en čuč saldā miegā, bet es nespēju… es vēl pa gabalu turpinu izbaudīt neparasto vakaru…
Es turpinu vērties savā mīļotajā cilvēkā un saprotu, ka nekas nav fantastiskāks par mīlestību!
Apreibums….
Dalīties.
