Vārda dienu svin: Gunta, Ginta, Gunda

Apņemšanās jāsāk pildīt 72 stundu laikā

Pinterest LinkedIn Tumblr +

iemassvētki aizvadīti un tuvojas Jaunā gada svinības. Katram ir savas tradīcijas, kā tiek gaidīts Jaunais gads: vai tā ir rosolu kalnu iznīcināšana vai burbuļojošo dzērienu malkošana, vai sen neredzēto draugu sastapšana, vai zilā ekrāna apbrīnošana, vai dejas līdz rītam. Tomēr ir lieta, kura mūs visus vieno. Vecgada vakaram tuvojoties, mēs pārskatam gada sasniegumus, vērtējam tos un domājam par vēlmēm nākamajam gadam. Katrs no mums klusi vai arī skaļi cer, ka vēlmes piepildīsies – mīlestība atnāks, bērni klausīsies, veselība plauks, bizness paplašināsies, jaunās mašīnas atslēgas vai gredzens būs rokā, alga pieaugs, palmas šalks virs galvas un visas nelaimes un depresijas būs tālu prom!

Tajā brīdī, kad  vēlme ir noformulēta, tai ir fantastisks pašrealizācijas impulss un potenciāls! Runā, ka šajā mirklī iedarbojas 72 stundu likums! Tas nozīmē sākt realizēt savu vēlmi nekavējoties.

Diezgan vienkārša, bet iedarbīga formula. Jo ātrāk uzsāksi realizāciju, jo ātrāk sasniegsi vēlmi. Pēc 72 stundām mūsu dzīvē ienāk vēl daudz dažādas vēlmes, informācija un rūpes, kuras „pabīda” sapni tālākajos apziņas stūrīšos, kamēr tas galīgi netiek ievietots plauktā „vēlāk”, „kaut kad” vai „pēc tam”.

Jo īsāks laika sprīdis starp vēlmi un tās realizēšanas uzsākšanu, jo lielāka iespēja, ka tā īstenosies. Nav uzreiz jānogāž kalni, var sākt arī ar pašu mazumiņu:  kaut 5 minūtes dienā, kaut puscentimetru stundā, kaut 1 MB diennaktī!  Ja vēlaties jaunu darbu – Jūs varat apskatīties kaut vai 5 sludinājumus dienā, ja vēlaties nomest svaru, Jūs varat vienkārši apēst tieši šobrīd 1 konfeti mazāk, ja vēlaties uzlabot attiecības, Jūs varat tieši šodien uzsmaidīt 2 reizes vairāk, nekā parasti.

Pazīstu cilvēkus, kuri šo 72 stundu likumu realizē vairākus gadus pēc kārtas un ir priecīgi par sasniegumiem un daudzām piepildītām vēlmēm. Kāpēc lai arī mēs nākamgad nekļūtu vairāk laimīgi, apmierināti un priecīgi cilvēki?

Ir cilvēki, kuri ir ļoti piesardzīgi un vienmēr saka, ka varbūt nevajadzētu steigties, viss ir jāapdomā vismaz 7 reizes un tad jāstartē. Piekrītu, bet informācijas ievākšana, tā jau ir kustība pretī mērķim! Veiciet tos soļus, kas Jums un tieši Jums šķiet vispiemērotākie, nekopējiet karstasinīgos vai aukstasinīgos, ja tādi neesat, tieši otrādi – ļaujiet sev realizēties Jūsu īpašajā un neatkārtojamā veidā. Tad nekādas ārējās krīzes, IKP lejupslīde vai ledainais lietus nevarēs satricināt Jūsu iekšējo gandarījumu un labsajūtu.

Piemirstie, atliktie, noslāpētie sapņi atstāj sirdī rūgtumu. Tikai virzoties pa savu vēlmju taku mēs varam precizēt mērķus, apjaust pēc kā ilgojamies, transformēt vēlmes un izbaudīt sapņu piepildīšanās brīdi!

Ir cilvēki, kuri saka, ka nav laika vēlēties,  ir laiks pildīt pienākumus darbā un mājās un „šitās Ziemassvētku un Jauno gadu pasakas ir bērnu būšana!”.  Dzirdot šos vārdus, man nāk prātā viena atziņa, kuru man ir teikusi savā laikā vecmāmiņa –  bieži vien mēs jūtamies nelaimīgi un iztukšoti, jo esam nobūruši paši sevi. Man ir izjūta, ka sakot, „pieaugušo dzīve ir funkciju izpilde”, mēs noburam sevi un patiešām nedaudz pārvēršamies par robotiem. Vienīgais, kas mūs glābj – mēs drīkstam atburt sevi jebkurā brīdī. Un kāpēc, lai tas nebūtu tagad?

Vēlēties – tā nav tikai bērnu priekšrocība! Katrs veiksmīgs un laimīgs cilvēks vēlās un vēlās daudz.

Ir cilvēki, kuri dažkārt saka, ka ar panākumiem nav ko skaļi lepoties, klusiņām jāpriecājas pie sevis. Tik klusi, lai pats arī nepamanītu! Jo savādāk kāds varot noskaust! Taču esmu dzirdējusi, ka gudras sievas mēdz teikt – neļaujot sev svinēt dzīvi, mēs noskaužam paši sevi un savu laimi.

Mana dziļā pārliecība ir, ka cilvēki ir radīti laimei! Kāpēc to noliegt un izlikties, ka mēs neesam cilvēki?

Ir cilvēki, kuri saka, ka  atklāti priecāties nav pieklājīgi un kulturāli cilvēki tā nedarot! Esmu kādreiz lasījusi, ka dzīve ir teātris un dzīves teātrī ir daudz dažādu lugu. Traģēdija ir tikai viens no dramaturģijas žanriem! Neliedziet sev pieklājīgi kulturālo dzīves daudzveidību – smaidīt un būt laimīgam arī ir pieklājīgi!

Gribēt ir cilvēka dabiskais stāvoklis. Tik pat dabiska ir tiekšanās pēc kārotā un sasniegtā izbaudīšana. Ja iztrūkst kāds no šim trim stāvokļiem mēs kļūstam nomākti un dzīves dzirksts izzūd no mūsu skatiena, mēs kļūstam veci, neskatoties uz ierakstu pasē.

Tādēļ aicinu katru nekautrēties vēlēties, ļauties ceļiem, kas ved uz mērķi un saldkāri baudīt panākumu augļus!

 

Izdošanos vēlot,

Psiholoģe Marija Ābeltiņa, marija.abeltina@gmail.com

Dalīties.

2 komentāru

Atbildēt AK Atcelt