Vārda dienu svin: Brencis, Audris, Inuta

Akūtas vēnu slimības

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Rīga, Kokneses prospekts 18a
Tālr.  67374747, 67374744
www.venucentrs.lv

ažādu cēloņu dēļ nesaklausīts paliek mediķu teiktais, ka jebkuru slimību vajadzētu ārstēt laikus, tāpēc cilvēki meklē palīdzību, kad situācija jau ir visai nopietna. Gadās, ka nemeklē pat tad, jo vienkārši nesaprot, kas notiek. Tā ir arī ar vēnu problēmām: slimas vēnas bojā izskatu un traucē, taču šķiet, ka ārstēšana vienmēr var pagaidīt un fleobologs nav jāapmeklē.

– Kādas pazīmes liecina par akūtu situāciju, kad pēc iespējas drīzāk jānonāk pie flebologa?
Biežākā šāda pazīme ir pēkšņi pietūkusi viena kāja. Tas ir viens no simptomiem, kas var nozīmēt, ka attīstījusies dziļo vēnu tromboze – patiešām bīstama slimība, kas atsevišķos gadījumos var beigties pat ar nāvi. Protams, ir ļoti svarīgi to laikus konstatēt un sākt ārstēt. Bieži vien ir ne tikai sapampusi kāja, bet arī ādas krāsa kļūst zilgana. Var būt arī sāpes, kas parasti nav ļoti stipras, kaut gan reizēm mēdz būt arī izteiktas – tas atkarīgs no trombu lokalizācijas dziļajās vēnās. Ja kāja kļūst zilgana, sāp un ievērojami piepampst, jāmeklē palīdzība nekavējoties. Jo ilgāks laiks līdz ārstēšanas sākumam, jo lielāks risks, ka trombs var atrauties.

– Kas ir trombs un kas notiek, ja tas atraujas?
Vienkārši sakot – trombs ir asins receklis, kas izveidojas asinsvados, šajā gadījumā – vēnās. Ja trombs atraujas, kas notiek aptuveni 30% gadījumu, tas nonāk plaušās, attīstās plaušu artērijas tromboembolija, kas ir ļoti bīstama slimība – masīva plaušu artērijas tromboembolija beidzas ar nāvi. Ja atraujas salīdzinoši neliels trombs, tad cilvēks to īsti pat neizjūt.

– Kāda ir ārstēšana?
Nepieciešama asiņu šķidrināšana un adekvāta kompresijas terapija, kas notur trombu vietā. Šobrīd ir jauni medikamenti, kas dod iespēju šķidrināt asinis tikai ar tabletēm, neveicot injekcijas vēderā. Ja laikus uzsāk ārstēšanu, trombs uzsūcas pilnībā, bet diemžēl, kādu laiku atrazdamies vēnā, tas rada vārstulīšu defektu, līdz ar to asinis, kurām jāceļas pa vēnu tikai uz augšu, sāk plūst uz leju, izraisot diezgan nopietnas sekas. Venozo asiņu atpakaļplūsmu ārstē ar kompresijas terapiju – cilvēkam visu atlikušo mūžu ir jānēsā speciālas medicīniskās kompresijas zeķes. Var būt arī tā, ka trombs uzsūcas nepilnīgi, radot vēnas sašaurinājumu, kas neļauj atplūst no kājas visām asinīm, kājā attīstās izmaiņas, kuru rezultātā cieš arī citas dziļās vēnas un virspusējās vēnas. Novērst sašaurinājumus ir ļoti svarīgi. Pasaulē šim nolūkam vēnās ievieto stentus, kas pie mums vēl nav vispārpieņemta lieta. Jo augstāk trombs ir atradies, jo nopietnākas sekas. Ja tas ir bijis tikai apakšstilbā, tad visbiežāk nekādas sekas nepaliek, ja augšstilbā – tad tomēr reizēm paliek izmaiņas. Ja trombs ir bijis visā kājas garumā, līdz pat cirksnim ieskaitot, tad parasti kājā vērojamas nopietnas izmaiņas, līdz pat čūlām.

– Kā tromboze izpaužas virspusējās vēnās?
Tur šis process parasti norisinās ar iekaisumu, kas skar gan radušos trombu, gan vēnas sieniņu un apkārtējos audus, ieskaitot ādu. Tas ir stipri sāpīgi, slimajai vietai nevar piedurties, āda ir karsta un apsārtusi, reizēm cilvēki to jauc ar citu slimību – rozi.

– Vai varat palīdzēt arī rozes gadījumā?
Jā, flebologi ārstē arī rozi, kas ir limfātiskās sistēmas, nevis vēnu problēma. Rozei ir pilnīgi skaidrs norises mehānisms: sākumā ir kājas mikrotraumatizācija, slimības ieejas vārti parasti ir pēdā; ir skaidri zināma baktērija, kura slimību izraisa, un saskatāma vieta, līdz kurai tā tikusi – tur redzams valnītis. Bieži pacientam ir augsta temperatūra. Klasiska primāra roze prasa ķirurģisku, fleboloģisku ārstēšanu. Lieto antibiotikas. Rozei raksturīga izteikta intoksikācija, tāpēc jādzer daudz šķidruma un nepieciešama arī vietēja ārstēšana – sausinoša terapija, jo baktēriju toksīni izplatās pa limfas ceļiem, inficē limfu, kas savukārt izdalās uz ādas, tāpēc tā jāsavāc, lietojot līdzekļus, kas labi uzsūc šķidrumu. Vajadzīgs miera režīms, cietušo vietu var pārklāt ar tīru dvielīti, uzbērt kartupeļu miltus. Atkārtota, recidivējoša roze zināmā mērā liecina, ka pacients iepriekš nav labi ārstēts, un tad terapija jau ir atšķirīga un nav tik vienkārša. Nopietnākas komplicētas formas pat jāārstē slimnīcā un ļoti smagos gadījumos kāju var pat zaudēt.

– Kā rīkoties, ja vēna tikusi traumēta?
Traumēt vēnu nemaz nav vienkārši, jo tā ir elastīga. Cita runa, ja izteiktas virspusējo vēnu varikozes gadījumā ir jau izveidojies vēnu tīklojums – tad mazās vēniņas var sākt asiņot pat no neliela skrāpējuma. Cilvēks satraucas, bet tas nav bīstami. Apguļoties, paceļot kāju uz augšu, vēnas iztukšojas un asiņošana apstājas. Savainotā vieta ir jānosaitē un jāiet pie flebologa, lai saņemtu adekvātu ārstēšanu.

– Ko darāt gadījumos, kad redzat, ka simptomus izraisa slimības, kas nav flebologa kompetencē, un cik bieži nākas tādas atklāt?
Pamatā ārstējam vēnas, bet mūsu diagnostikas iespējas ir plašākas, tāpēc pacientiem izskatām ne tikai dziļās vai virspusējās vēnas, bet arī galvenās artērijas, varam redzēt arī izteiktas ceļu patoloģijas. Ir pat gadījumi, kad jāizsauc ātrā palīdzība un jāved pacients uz slimnīcu – tas biežāk saistīts ar artēriju patoloģijām, ik pa laikam konstatējam akūtus artēriju slēgumus ar kāju gangrēnu. Ceļu patoloģiju gadījumā var rasties ar šķidrumu pildīti veidojumi – cistas, kuras plīst un tas izraisa izteiktas sāpes un pietūkumu. Nereti par sāpēm kājās sūdzas pacienti, kuriem ir dažādas mugurkaula problēmas, bet kāju asinsvadi veseli. Par visiem šādiem gadījumiem tiekam skaidrībā un iesakām, pie kādiem speciālistiem doties.

– Tātad ar sūdzībām par pietūkušu, sāpīgu kāju visprātīgākais ir tūlīt iet  pie flebologa?
Noteikti. Zelta standarts fleboloģijā šobrīd prasa vienmēr veikt ultraskaņas duplekssonogrāfijas izmeklējumu, kas uzreiz dod pilnīgu skaidrību par kāju asinsvadu stāvokli. Ja cilvēks izvēlas citus ceļus, tad bieži vien viņš nonāk pie flebologa ar novēlošanos. Dziļo vēnu trombozes gadījumā būtiskākais uzlabojums parasti tiek panākts pirmā mēneša laikā. Ja cilvēks atnāk vēlāk, tad mēs jau uzreiz varam domāt, ka ārstēšanas rezultāts nebūs tāds, kāds varēja būt.

– Kādi faktori veicina trombozes attīstību un cik lielā mērā mēs paši varam tos ietekmēt?
Cilvēki jau zina, ka to veicina jebkura ilgstoša sēdēšana vai stāvēšana, ilgi braucieni mašīnā vai autobusā, tāli lidojumi. Nereti dziļo vēnu tromboze attīstās pēc lūzumiem, kad cilvēks ilgstoši nedrīkst kustināt ieģipsēto ekstremitāti. Risku rada arī operācijas, tāpēc pirms tām jāveic pasākumi trombozes profilaksei. Taču galvenā nozīme trombozes attīstībā ir ģenētiskai nosliecei. Šobrīd mēs piedalāmies Eiropas mēroga pētījumā, kas veltīts šai problēmai. Pacienti, kuriem bijusi dziļo vai virspusējo vēnu tromboze, var vērsties Dr. Mauriņa Vēnu centrā un, ja viņi atbilst pētījuma kritērijiem, tad tiek izmeklēti bez maksas, tais skaitā tiek veikta ģenētiskā izmeklēšana. Atkarībā no tā, cik nopietna ir gēnu mutācija, varam ieteikt dažādas profilakses formas, sākot ar kompresijas zeķēm un beidzot ar medikamentiem, kas smagas noslieces gadījumā būtu jālieto visu mūžu. Būtiski ir atcerēties: ja dzimtā kādam ir bijusi tromboze, tad ļoti iespējams, ka arī citiem asinsradiniekiem piemīt uz to nosliece.

 
Dalīties.

Atstāt Ziņu