Endokrinologi: savlaicīgi atklāta akromegālija ir ārstējama, novēloti – tikai apārstējama!
Vai esat pamanījuši izmaiņas savā ķermenī? Varbūt vairs neder ikdienas mājas apavi? Vai arī laulības gredzens katru gadu jāpastiepj platāks? Varbūt kolēģi joko par lielo degunu, rokām, pēdām vai rupjo balss tembru? Tad ir vērts pajautāt savam ģimenes ārstam, varbūt jums ir akromegālija?
Akromegālijas piemērs – milzis Goliāts un Šreka prototips
Akromegālija ir hroniska un progresējoša slimība, kas raksturīga ar pastiprināta augšanas hormona veidošanos, izraisot neproporcionālu skeleta, iekšējo orgānu un audu augšanu, kā arī metabolisma traucējumus. Vizuāli spilgtākais akromegālijas piemērs bija milzis Goliāts Bībelē, kas redzams litogrāfijas un alu zīmējumos. Savukārt mūsdienās ir pamats domāt ka animācijas filmu varoņa – milža Šreka prototips ir cilvēks ar akromegāliju, kas ņemts par pamatu tēla skicēm. Uzskatāma ir Šreka tēla vizuālā līdzība ar akromegālijas pacientu franču izcelsmes restlinga cīkstoni Maurīciju Tilleru (Maurice Tiller). Vizuāli tas ir cilvēks ar lielu augumu, degunu, zodu, plaukstām, pēdām, izteiktu uzacu loku, biezu ādu un rupju balsi.
Dr.med.Ilze Konrāde, Latvijas Endokrinologu asociācijas priekšsēde: „Viena no raksturīgākajām akromegālijas pazīmēm ir neproporcionāla ķermeņa daļu palielināšanās. Piemēram, izteikti palielinās plaukstas (par to var liecināt gredzens, kas kļuvis par šauru), kāju pēdas (nepieciešami lielāki apavi), deguns, ausis, izvirzīts zods. Turklāt izmaiņas ķermeņa uzbūvē notiek ļoti lēni daudzu gadu garumā, tādēļ pacients un tuvinieki pie tām pierod un neuzskata tās par kaut ko neparastu.”
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Endokrinoloģijas centra vadītājs Prof.Dr.med.Valdis Pīrāgs: „Ir tāds teiciens, ka akromegālijas pacienti ir vairāk līdzīgi viens otram, nekā saviem radiniekiem. Tomēr akromegāliju diagnosticēt nav viegli. Lai arī to ir iespējams pamanīt, analizējot pacienta izskata izmaiņas vairāku gadu griezumā, precīza diagnostika tiek veikta tikai pēc hormonu analīzēm un hipofīzes magnētiskās rezonanses izmeklēšanas.”
Latvijā varētu būt līdz pat 200-300 vēl līdz šim neatpazītu akromegālijas pacientu
Lai gan Latvijā nav vienota akromegālijas pacientu reģistra, pēc endokrinologu uzskatiem Latvijā šobrīd uzskaitē ir aptuveni 80-100 pacienti ar šo diagnozi.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes stacionārs Gaiļezers Endokrinoloģijas nodaļas endokrinologs Ingvars Rasa: „Akromegālijas diagnozes noteikšana patiešām nav viegla. Dažos gadījumos pirms hormonu noteikšanas un pirms hipofīzes magnētiskās rezonanses izmeklēšanas to noteikt var palīdzēt pacienta fotogrāfiju apskate ģimenes albūmā – t.s. foto diagnostika. Pasaulē prevalence saslimstībai ar akromegāliju ir 60-80 gadījumi uz 1 miljonu iedzīvotāju, taču pēdējo gadu statistika liecina, ka atsevišķās valstīs saslimstības skaits uz 1 miljonu iedzīvotāju ir pat divas reizes lielāks. Līdz ar to reālajam sasirgušo skaitam Latvijā vajadzētu būt lielākam – no 120 līdz pat 300 cilvēkiem. Turklāt katru gadu to skaitam vajadzētu palielināties par apmēram 7-9 jauniem akromegālijas pacientiem gadā.”
Akromegālija ir reta slimība, ko visā pasaulē diagnosticē novēloti. Laiks no pirmajiem simptomiem līdz slimības diagnozei ir vidēji 5-10 gadi.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas endokrinoloģe Dr.Inga Balcere: „Slimība attīstās lēni, vairākus gadu desmitus, un dažkārt ir grūti arī slimībai raksturīgās izmaiņas cilvēka izskatā saistīt ar akromegāliju. Bieži tiek ārstēts paaugstināts asinsspiediens, cukura diabēts, locītavu deformācijas, vairogdziedzera mezgli, neiedomājoties, kāds ir šo slimību patiesais iemesls. Savlaicīgi atpazīstot akromegāliju, mēs varam novērst šīs slimības sarežģījumus, kas arī ir cilvēka dzīves kvalitātes pasliktināšanās un dzīvildzes samazināšanās galvenais iemesls.”
Akromegālijas pacientiem – augsti mirstības rādītāji
Neārstēta akromegālija un to pavadošās slimības samazina pacienta dzīvildzi par apmēram 10 gadiem un paaugstina mirstības risku 2,5 reizes. Turklāt priekšlaicīga mirstība ir palielināta – par 30% lielāka nekā pacientiem tajā pat vecuma grupā, bet bez akromegālijas.
Prof. Dr.med.Valdis Pīrāgs skaidro: „Savlaicīgi atklājot šo slimību tās agrīnajā (mikroadenomas) stadijā, to ir iespējams pat izārstēt – izoperējot hipofīzes audzēju, kaut arī operācija ir ļoti sarežģīta un to drīkst veikt pieredzējis neiroķirurgs. Visbiežāk slimība tomēr tiek atklāta novēloti (makroadenomas stadijā), kad to var tikai apārstēt, mazinot tās simptomus. Lielākajai daļai pacientu diagnozes noteikšanas brīdī jau ir būtiskas komplikācijas, kas ir tikai daļēji atgriezeniskas. Tādēļ savlaicīgai diagnostikai ir visbūtiskākā nozīme tālākajā ārstēšanā un komplikāciju profilaksē.”
Savlaicīgas un adekvātas ārstēšanas rezultātā lielākā daļa izpausmju var mazināties vai pat izzust. Akromegālijai ir vairākas ārstēšanas iespējas: ķirurģiskā, medikamentozā un staru terapija. Ārstēšanas terapijas galvenais mērķis ir hormonu: augšanas hormona STH un insulīnam līdzīgā augšanas faktora (IGF-1)) normalizēšana asinīs, lai novērstu akromegālijas izraisītās komplikācijas un samazinātu paaugstinātās mirstības riskus.
Ja rodas aizdomas par akromegāliju, vislabāk ir apmeklēt savu ģimenes ārstu vai endokrinologu.
Ja redzat raksturīgās un būtiskās izmaiņas izskatā paziņām, darba biedriem vai pat saviem radiniekiem, tad neesiet vienaldzīgi un iesakiet apmeklēt ārstu un veikt izmeklēšanu, tas nebūs nepieklājīgi!
