Afirmācijas. Vai tās iedarbojas?

“s esmu veiksmīga”, “Es jūtos lieliski”, “Es esmu mīlēta” utt. – vai šādu un citu līdzīgu afirmāciju regulāra skaitīšana tiešām var rezultēties kā jauns, labi atalgots darbs, uzlabojusies veselība vai jaunas attiecības?

Afirmācijas- kas tās ir?
Iespējams, ka jau krietni sen cilvēki izmantojuši pozitīvus formulējumus ar mērķi justies labāk, taču par afirmāciju pirmsākumiem, kas piefiksēti vēsturē, uzskata 20.gadsimta 20.gadus. Tolaik kā pirmais, kas savā praksē sāka izmantot pozitīvi formulētas domas, bija franču psihologs Emils Kue (Emile Coué). Viņš to nosauca par pozitīvo jeb optimistisko autosuģestiju. Psihologs uzskatīja, ka ir problēmas vai situācijas, kuru risināšanai nepieciešams iedarboties uz zemapziņu un to var izdarīt ar šo pozitīvo autosuģestijas metodi. Viņš saviem pacientiem ieteica vairākas reizes dienā atkārtot pozitīvās domas. Bija gadījumi, kad šādā veidā viņš izārstēja pat cilvēku veselības problēmas, tādēļ ārstu sāka dēvēt par dziednieku, ko viņš pats noliedza, apgalvojot, ka viss, ko darījis, ir palīdzējis cilvēkam pašam atrast spēku sevī, lai atveseļotos. Pasaulē joprojām plaši zināma viņa “mantra” – “Every day, in every way, I’m getting better and better”.

Šķiet, mūsdienās visvairāk ar afirmācijām tiek saistīta amerikāņu ārste Luīze Heija – viena no slavenākajām pašiedvesmas un domu spēka popularizētājām. Viņas vārds nav svešs arī latviešu lasītājiem, kuri kaut pāris reizes rokās turējuši pašpalīdzības grāmatas.
“Afirmācijas ir jebkas, ko tu domā vai saki. Tādā veidā tu noformulē to, kam tu tici, kā tu domā par dzīvi, un tāda tā arī kļūst,” teikusi L.Heija. “Domas, kuras mēs paturam prātā, un vārdi, kurus mēs sakām, nemitīgi veido mūsu pasauli un dzīves pieredzi. Daudzi no mums pieraduši domāt negatīvās kategorijās un neizprot to ļaunumu, ko paši sev nodara.(..) Vienīgais spēks, kas var jums kaitēt vai sagraut jūsu pasauli, ir jūsu pašu domas un uzskati. Taču šīs domas un uzskatus iespējams mainīt,” vienā no savām grāmatām “Sievietes vara” norādījusi L.Heija.
Viņas skatījumā afirmāciju mērķis ir iedarboties uz zemapziņu un ieprogrammēt apziņu pieņemt šo domu un līdz ar to ieviest arī reālas pārmaiņas dzīvē. “Ir jāsāk apzināties savas domas, jāpamana, kad mūsu domas ir negatīvas un jāpārvērš tās pozitīvās. Klasiskais piemērs- man nekad nav pietiekami daudz naudas! Tā domājot un runājot, tu nekad nekļūsi bagāts,jo tava dzīve vienkārši atbild uz to, kādu tu to sagaidi un redzi. Tādēļ tev jāsāk teikt afirmācijas, piemēram, “nauda pie manis nāk viegli”, “man vienmēr ir viss, kas man nepieciešams.” Tad,kad negatīvās domas regulāri šādi aizvietosi ar pozitīvajām, tu sāksi mainīt savu domāšanu un pamazām mainīsies arī tavu uzskatu, vērtību sistēma – tas ir brīdis, kad sāk mainīties arī tava dzīve,” skaidrojusi L.Heija.
L.Heija aicina afirmācijas izmantot katru dienu, un tiklīdz ir kāda problēma, nekavējoties sev sacīt: “Viss ir labi. Lai kas arī notiktu, viss ievirzīsies normālās sliedēs. Šī situācija man izvērtīsies par panākumiem. Esmu drošībā.”

Cilvēkiem ar zemu pašvērtējumu nepalīdzēs
Afirmācijas kā metodi izmanto daudzi psihologi, kouči un citi speciālisti, tomēr ir tikpat daudzi, kas par to vērtību un noderīgumu šaubās.

Piemēram, pirms pāris gadiem Kanādā, Ņūbransvikas universitātē (NewBrunswick university) veikts pētījums secināja, ka “afirmāciju skaitīšana var labvēlīgi ietekmēt noteiktus cilvēkus, proti, tos, kuriem jau ir augsta pašapziņa, bet tiem, kuriem tās nepieciešamas visvairāk, afirmācijas var pat nodarīt lielāku kaitējumu.” Pētījuma laikā grupai cilvēku ar zemu pašvērtējumu tika lūgts sacīt afirmāciju: “Es esmu mīlams cilvēks”, pēc tam izmērot šo cilvēku garastāvokli un sajūtas, pētnieki secināja, ka viņi jūtas vēl sliktāk nekā pirms afirmāciju skaitīšanas. Taču cilvēki ar augstu pašapziņu pēc šādas afirmāciju skaitīšanas jutās vēl labāk. Pētnieki pieļauj, ka nepamatoti un pārlieku pozitīvi apgalvojumi, piemēram kā – “Es sevi pieņemu pilnībā” var provocēt indivīdos ar zemu pašvērtejumu pretrunīgas domas. Īpaši, ja pozitīvais apgalvojums spēcīgi konfliktē ar pašu uzskatiem. Tādā gadījumā šādas afirmācijas skaitīšana drīzāk sniegs pretēju efektu- tā vēl vairāk pastiprinās negatīvo priekšstatu par sevi.
Vai tas nozīmē, ka pozitivās afirmācijas nekam neder? Tā gluži apgalvot arī nevar. Ir pietiekoši daudz citu psihologu pētījumi, kas norāda uz to efektivitāti. Piemēram, ir pētījumi, kas pierāda, ka afirmācijas mazina draudu sajūtu un uzlabo mūsu sniegumu. Vienā pētījumā cilvēki, kas cieš no hroniska stresa, atkārtojot pozitīvas afirmācijas, uzrādīja labākus rezultātus problēmu risināšanā, nekā pirms afirmāciju skaitīšanas. Tas ir ieteikums, kuru vērts likt aiz auss – stresa situācijās, piemēram, eksāmenā, jāatvēl mazs brīdis, lai padomātu par kaut ko labu, kļūs gan vieglāk, gan arī mūsu sniegums būs labāks.
Tomēr arī tie speciālisti, kas novērtē afirmāciju iedarbību, iesaka to izmantot kā vienu no instrumentiem plašākas terapijas ietvaros, turklāt vēlams kāda zinoša speciālista uzraudzībā.

Inese Prisjolkova par afirmāciju spēku
Latvijā viena no zināmākajām pozitīvo domu popularizētājām ir pozitīvās domāšanas centra ‘Pavasara studija’ vadītāja un grāmatas “Ieelpo laimi!” autore Inese Prisjolkova. Arī viņa norāda, ka afirmācijas vienas pašas sniedz īslaicīgu efektu: “Kad pirms daudziem gadiem lasīju Luīzes Heijas grāmatas un uzzināju par šo metodi, sāku to pielietot jomām, par kurām tai laikā galīgi nebiju pārliecināta. Un varu teikt, ka rezultāti bija ļoti labi. Tomēr tas viss bija fragmentāri un īslaicīgi, jo vēl nezināju citas ļoti svarīgas lietas un mana attieksme pret sevi un dzīvi vēl arvien bija diezgan graujoša. Afirmāciju patiesais spēks manā dzīvē pierādījās tad, kad mainīju attieksmi kopumā un sāku dzīvot saskaņā ar Visuma kārtību.”

Inese uzsver- “Tad, kad kopumā dzīvo radošu un mīlestības piepildītu dzīvi, tad afirmācijas palīdz nostiprināt ticību jautājumos, kuros šaubies. Bet ja afirmācijas pielieto vienu stundu, bet pārējā dienas laikā esi graujoša (agresīva, dusmīga, īgna, piekususi, pārstrādājusies), tad afirmācijas neko daudz nedos.’

Viņa gan norāda, ka afirmācijas ir labs ikdienas instruments, ar kura palīdzību vairot: pārliecību, ticību saviem spēkiem un enerģiju konkrētai jomai (jo, kur doma, tur enerģija; kur enerģija, tur tās materializēšanās).

“Ļoti bieži afirmācijas apvienoju ar lūgšanām un ar pateicību Dievam. Tā kā cilvēkam ļoti bieži trūkst spēja ar pateicību novērtēt to, kas viņam ir, un tā kā cilvēki ikdienas gaitās ļoti bieži aizmirst piedomāt par Debesīm, bet tur atrodas galvenais enerģijas avots, ar kuru tad mēs varam papildināt savu enerģiju, tad šai gadījumā afirmācijas pilda vismaz trīs funkcijas:

1. Dod mums patiešām iespēju pateikties par to, kas mums tiek dots

2. Dod iespēju sev vērt vaļā informatīvo un enerģētisko kanālu (ar Debesīm)

3. Vairo pārliecību un ticību, ka tiešām esam pilnīgi savā unikalitātē,” skaidro Inese. Lūk, trīs viņas minētie piemēri pozitīvām afirmācijām:

„Paldies, Dievs, ka esmu jauna, skaista, vesela un bagāta”

„Paldies, Dievs, ka esmu brīnišķīga sieva un laba mamma”

„Paldies, Dievs, ka man ir laba ģimene un mana sapņu nodarbošanās”

                                               
LASI VĒL!
VAI IESPĒJAMS SEVI PĀRPROGRAMMĒT?
UN KĀ TO DARA?
Intervija ar NLP speciālisti Daci Rolavu >>