Vārda dienu svin: Elga, Helga, Elgars

Ābolu rupjmaizes pudiņš

Pinterest LinkedIn Tumblr +
asarā zinu, ka trāpīšu desmitniekā, ja vienkārši uz pannas apcepšu kabačus. Patiešām. Par šo esmu saņēmusi niknus komentārus, ka vīrietis jau no tā paēst nevar, viņam vajagot gaļu. Nu nav mīļās tā. Nav. Vīrieši ēd ne tikai gaļu, bet arī dārzeņus, ja vien viņiem ļauj, bet ar to ļaušanu ir kā ir, jo es pati arī no bērnības atceros tekstus, ka īsts vīrietis katrā ēdienreizē ēd gaļu, ka vīrieši ar salātiem neniekojas, viņam vajag kartupeļus un karbonādi… nu ja tādā vidē jāuzaug, nav jau brīnums, ka kaut kur tas zemapziņā iesēžas. Un, ja dzīve nepiespēlē izdevības izmēģināt kaut ko citu, tad tā arī var mūžu nodzīvot, domāju, katram tuvumā ir kāds piemērs…..
 
Lai arī ikdienā daudz eksperimentējam, un ēdienkartē ir dažnedažādi ēdieni, un man ir patiešām paveicies, ka vīrs ir atvērts visu nogaršot, tomēr, ja man jāpagatavo tagad Valentīndienā kaut kas, par ko zinu – 100% trāpīšu mērķī un apmierinātāku omulību neuzdāvināšu – man jāizvēlās kāds no visvienkāršākajiem saldajiem ēdieniem, kurus caurvij bērnības atmiņas. Katram no mums tie ir savi, ne? Man tā ir mannā putra ar jāņogu ķīseli, nu kur vēl vienkāršāku ēdienu, bet to ēdot sajūtos, kā bērnībā, kad līdz ko šķīvis būs izēsts, basām kājām skriesim ārā spēlēties.. Savukārt vīram tas ir rupjmaizes-ābolu pudiņš. Garša, kas pārņem visu ķermeni līdz ar pirmo karoti, rada siltuma sajūtu, uzbur jaukākās bērnības atmiņas…
 
Aizdomājos, nez, kāds maniem bērniem būs bērnības saldais ēdiens… Vai to nosaku es, tagad gatavojot, vai arī es to nekādi nevaru ietekmēt….
 
Ābolu rupjmaizes pudiņš.
 
Sastāvdaļas:
10 āboli
12 šķēles rupjmaizes
100-150 grami cukura
2 glāzes ūdens
 
Pasniegšanai – svaigs piens.
 
Pagatavošana:
Ābolus nomizo, sagriež gabaliņos. Saliek katliņā, pievieno ūdeni, cukuru un liek vārīties.
Kad āboli kļuvuši caurspīdīgi, tiem pievieno sadrupinātu rupjmaizi, un maisot turpina vārīt uz nelielas uguns, kādas 7 minūtes. Atdzesē un pasniedz ar pienu.

Variācijas: pavasarī ābolu vietā var izmantot rabarberus, vasarā – mellenes, upenes, ķiršus, rudenī var izmantot ķirbjus un pat bietes. Vīrs vienu reizi ieminējās – kā nez būtu, ja uztaisītu ar bietēm – izmēģinājām un bija garšīgi. Recepte pilnīgi tā pati, tikai ābolu vietā izvārītas bietes, un tās kopā ar rupjmaizi uzvāra.
Lūk, ēdiens, ko pagatavojot, zinu, ka neko citu vakariņās nevajadzēs. Jo tas ir sātīgs un nav pārāk salds (kaut gan to cukura daudzumu jau katrs var variēt pēc savas garšas).
 
P.S. Bildē gozējas arī mans mīļākais nazis (Fiskars, protams):)
 
 
Recepte iesūtīta konkursa “Mana vīrieša mīļākais ēdiens” ietvaros!
Dalīties.

3 komentāru

  1. Droshi vien gards. Bet par taam beerniibu atminaam nevaru piekrist. Jo beerniibaa man saldie eedieni negarshoja, negarshoja pat saldas pankuukas.Taas tika ceptas, pieberot nedaudz saali. Veel tagad teejas, kafiju dzeru bez cukura. Saldo pasauli iepazinu, kad paliku staavoklii, veel tagad garsho shokolaade, kuukas un saldeejumi, kaut vareetu snaikstiities retaak un mazaakaam porcijaam shobriid, bet… Jo nu jau man taa kaa romaana nosaukums- "Mimii otraa jauniiba". <br>Un jaasaka, kad meeginaaju beerniem pasniegt saldeedienu, tad vini priekshroku deva shokolaadei. Gatavoju gan "Debessmannu", gan "Rupjmaizes zupu", nekaa….

  2. Ilze Lipska on

    Nopietni? Nebiju dzirdējusi, ka nav neviens bērnības ēdiens ar gaišām atmiņām. Manā bērnībā jau ar bija – rīsi ar putukrējumu, kakao krēms – tos es ieēst nevarēju. <br>Atcerējos biezpiena sacepumu ar ķīseli… Mmmm, tas arī bija kas labs. :)<br>

  3. Nataša, Sergejs on

    Man atkal ar bērnības ēdieniem ir tā,ka atceroties,man tajā laikā daudz kas ļoti negaršoja.<br>Gan maizez zupa,gan biezpiena sacepums,tiešām loti daudz kas un ilgi.<br>Bet tagad,kad es pati gatavoju,tad man garšo viss tas ko no bērnības atceros ar nelabumu.

Atstāt Ziņu