5 sarunas, 5 dažādi teātri

Šodien- Starptautiskajā Teatra dienā iepazīstam tuvāk piecus dažādus Latvijas neatkarīgos teātrus, uzdodot to pārstāvjiem vienādus jautājumus. Viņu atbildēs jūtama lielā aizrautība un mīlestība pret savu teātri un publiku.

Teātris „Skatuve”

Atbild ANNA EIŽVERTIŅA, teātra „Skatuve” dibinātāja un vadītāja, Latvijas Kultūras akadēmijas aktiermeistarības pasniedzēja un asociētā profesore.

Ar kādu mērķi tika nodibināts teātris „Skatuve”?
Teātra mākslas popularizēšanai un kultūras procesu decentralizācijai, jauno teātra profesionāļu prakses un pirmās tikšanās ar skatītāju iespēju vieta. Llīdz Zirgu pasta renovācijai Latvijas Kultūras akadēmijai nebija savas mācību teātra skatuves un tā kā es esmu LKA as. profesore, kas ilgus gadus pasniedz aktiera meistarību akadēmijā, tad nu šajā 21 teātra pastāvēšanas gadā devu iespēju spēlēt daudzas LKA aktieru vai režisoru un maģistrantu izrādes – diplomdarbus; šobrīd šo mācību teātra funkciju ir pārtvēruši “Zirgu pasts” un “Dirty Deal Teatro” teātris. Jā, vēl būtisku vietu ieņēma vēlme apgūt un darīt pieejamu padomju laikā aizliegtos vai netulkotos pasaules kultūras mantojumā esošās lugas (pirmiestudējumi).

Teātris nav iedomājams bez publikas. Kāda ir jūsu teātra publika?
Auditorija no 6–86 gadiem („Skatuvē” ik pa laikam top arī izrādes bērniem), ļoti dažāda – gan jaunieši, gan pieaugušie. Tie, kas atnāk pirmoreiz, nāk arī turpmāk.

Kas veido teātra „Skatuve” aktieru pamatsastāvu? Vai tie visi ir aktieri, kam kabatā augstskolas diploms?
Ņemot vērā faktu, ka “Skatuvei” nav savas trupas, jo teātris ir projektu tipa, aktieri galvenokārt tiek pieaicināti – pamatā visi ir profesionāļi no citiem teātriem vai profesionāļi – brīvmākslinieki. Atsevišķi gadījumi mēdz būt tad, ja izrādē piedalās “Skatuves” 7 mēnešu aktiera meistarības kursu beidzēji, piemēram, izrādē “Klase – XX gadsimts” Valda Lūriņa režijā. Vai “Tristans un Izolde” un vēl citas. Taču skatītājs nekad netiek maldināts – teātris vienmēr sniedz informāciju par izrādes spēlētājiem, kas viņi ir. Ja patrāpās kāds mazāk pazīstams uzvārds, tad tas var būt no maniem bijušajiem studentiem, arī profesionāļiem, kurš nav vēl mediju pamanīts, taču es viņa spējas un varēšanu pārzinu, tāpēc viņš ir konkrētajā izrādē!

Teātrī parasti valda īpaša gaisotnē. Tā it kā „ievelk” sevī. Domāju, ka tas attiecināms ne tikai uz skatītājiem, bet arī uz tiem, kas darbojas teātrī. Ar ko, Tavuprāt, „ievelk” teātra „Skatuve” gaisotne?
Pie mums ir ļoti demokrātiska, ja teātrim būtu vairāk naudas, mēs, protams, to iekārtotu mājīgāku un greznāku, taču izrāžu vakaros pie mums uz galdiņiem deg svecītes, var iedzert gan tēju, gan kafiju, ja paliek vēsi, var no garderobes paķert savu jaciņu un doties uz zāli, lai turpinātu skatīties izrādi. Un nav jāuztraucas: “Ārprāts, es šodien neesmu tā apģērbta(–s)!” Pie mums tā vienkārši – galvenais, kas mūs uztrauc ir tas, lai skatītājam patīk izrāde! Un tā kā teātrī ir 133 skatītāju vietas (tiem, kas sen nav bijis, lai zina, ka vairs nav saliekamo koka krēslu, bet ir mīkstie krēsli, kurus dabūjām, kad Krievu Drāmā tika mainīti vecie), tad mēs skatītāju plūsmu labi pārredzam un neapmierinātos  nemanām! Droši vien kāds jau vēl joprojām dzīvo stereotipā par neatkarīgajiem teātriem, – ka tie tādi “kaktu” teātri vien ir, un, viņu māksla arī, taču, ja vērīgi skatīsies, noteikti atradīs arī ko vērtīgu savam garam!

Ja teātris „Skatuve” būtu sieviete, kāda viņa būtu?
Man ir īpašas attiecības ar šo ēku! Es šeit zinu katru nagliņu, katru negludumiņu – visam ir sava vēsture, jo mēs paši to iekārtojām, cik nu varējām, remontējām un joprojām to darām! Brīžos, kad mēs tieši ēkai esam pievērsuši tā mazāk uzmanības, tad tā “taisa kaprīzes” kā tāda 18. gadsimta kundzīte, kurai nav pievērsta uzmanība – pēkšņi sabojājas krāns vai nokrīt kāds apmetuma gabaliņš. Ir jau arī tai paliels vecums – ap 120 gadiem noteikti, un ko tik’ tā nav pieredzējusi – gan pirts telpas, gan kinoteātri, gan karogu darbnīcas, gan (tuvējā apkārtnē) ebreju geto, gan metāla zagļus u.t.t.! Tad nu es tā klusiņām garām ejot, paglaudu viņai sānus (sienas) un bišķi parunājos, lai saprot arī mani, un netaisa niķus, jo citādi būs mums jāiet prom… Nu bet nevar taču! Cik Rīgā ir tādu vietu, kur var spēlēt teātri? Negribas taču atdot kārtējam tirdzniecības centram vai spēļu zālei, vai ne?!

Kuru no „Skatuves” izrādēm Tu ieteiktu noskatīties sievietespasaule.lv lasītājām?
Jāņa Jaunsudrabiņa “Vēja Ziedi” un Torntona Vaildera “Par mata tiesu”! Pirmā, tāpēc, ka esot ļoti latviska un jāredz visiem vidusskolniekiem (J. Jaunsudrabiņš ir skolu mācību programmā) kopā ar viņu vecākiem! Mūsuprāt, tā ir izrāde par cilvēkbērna iziešanu no “bērnības dārza”. Ar brīnišķīgajiem Jāņa Jaunsudrabiņa tekstiem – valodu; izrādei ir divas pozitīvas recenzijas, tās var izlasīt teātra mājas lapā…
“Par mata tiesu” ir par to, ka mēs par mata tiesu atrodamies no pasaules gala, bet… Ļoti neparastas amerikāņu klasiķa Torntona Vaildera lugas pirmiestudējums Latvijā! Intelektuāli bagāts episkais farss par cilvēku dzīvošanu šai saulē – smieklīgs, ironisks un pārdomu vērts! Jā, šajā izrādē var apskatīties ne tikai uz profesionāļiem, bet arī uz LKA Dramatiskā teātra 2. aktieru kursu, kas piedalās masu skatos un tas viņiem skaitās kā kursa darbs. Nāciet un palūkojieties uz mūsu teātra nākotni, kura gan viņiem (studentiem) pa īstam sāksies pēc diviem mācību gadiem.

Dramaturgu teātris

Atbild HERMANIS PAUKŠS, 59 gadus vecs, Dramaturgu teātra galvenais režisors: “Plānoju teātra darbību, apmācu jaunos aktierus, iestudēju izrādes, cepu aktieriem tostermaizītes un pērku kāpostus. Šobrīd citu interešu un aizraušanos nav.“

Ar kādu mērķi tika nodibināts Dramaturgu teātris un kāda veida izrādes tiek spēlētas uz Dramaturgu teātra skatuves?
Dramaturgu teātris tika nodibināts ar mērķi veicināt latviešu dramaturģijas attīstību, jo iestudējam tikai dzīvo latviešu autoru lugas. Diemžēl ne Kultūras ministrija, ne valsts teātri ar šo problēmu divdesmit septiņu gadu laikā tā arī nespēja tikt galā, un visi (neliels pārspīlējums) par to vien runāja, ka latviešu dramaturgi neko sakarīgu neesot spējīgi uzrakstīt. Kopš sākām rādīt savas izrādes, šādus tekstus ne reizes vairs neesmu dzirdējis. Uz Dramaturgu teātra skatuves tiek spēlētas dažādas un atšķirīgas izrādes, lai parādītu mūsu autoru varēšanu iespējami plašākā spektrā: sākot no izklaidējošām detektīvkomēdijām („Likteņa pirksti”) līdz pat galēju emociju piesātinātām drāmām („Muzejs”).

Teātris nav iedomājams bez publikas. Kāda ir jūsu teātra publika?
Jāteic, ka uz šo jautājumu precīzi nespēšu atbildēt, jo neesam veikuši pētījumu par mūsu publikas sastāvu. Šķiet, ka tas ir samērā raibs. Bomži gan pagaidām vēl nav manīti.
Kas veido Dramaturgu teātra aktieru pamatsastāvu? Vai tie visi ir aktieri, kam kabatā augstskolas diploms?

Kas veido Dramaturgu teātra aktieru pamatsastāvu? Vai tie visi ir aktieri, kam kabatā augstskolas diploms?
Nē, savus aktierus mēs audzinām paši. Ir mums aktieri ar citur iegūtu režisora diplomu kabatā, bet arī tie visi ir gājuši cauri mūsu aktiermeistarības studijām pirms kāpt uz Dramaturgu teātra skatuves.

 Teātrī parasti valda īpaša gaisotnē. Tā it kā „ievelk” sevī. Domāju, ka tas attiecināms ne tikai uz skatītājiem, bet arī uz tiem, kas darbojas teātrī. Ar ko, Tavuprāt, „ievelk” Dramaturga teātra gaisotne?
Domāju, ka ar draudzīgumu. Kaislības tiek plosītas tikai uz skatuves, savstarpējās attiecībās valda laipnība un joki. Protams, retumis gadās kāds agresīvāks indivīds, bet tie drīz vien saprot, ka šeit kliegt uz citiem nav pieņemts, un pielāgojas kopējiem uzvedības noteikumiem.

Ja Dramaturgu teātris būtu sieviete, kāda viņa būtu?
Gudra, temperamentīga, koķeta, apveltīta ar labu humora izjūtu.

Kuru no Dramaturgu teātra izrādēm Tu ieteiktu noskatīties sievietespasaule.lv lasītājām?
Droši vien „Erīdu”. Skaisti tērpi un četri dažādi dieviešu raksturi saskarē ar sengrieķu dievu valdnieku Zevu un aitu ganu Parīdu, kas patiesībā ir Trojas valdnieka Priama dēls.
Vēl es lasītājām ieteiktu spēlēt teātri. Tas noņem stresu, padara pievilcīgāku un palēnina novecošanas procesu.

Teātris TT

Atbild ANNA PUTNIŅA, producente, aktrise. “Ja tu vadi neatkarīgu teātri, tas nozīmē, ka visam citam atliek maz vai ļoti maz laika.”

Ar kādu mērķi un kad tika nodibināts Teātris TT un kāda veida izrādes tiek spēlētas uz Teātra TT skatuves?
Darīt to un tā kā mums pašiem ir interesanti. “Nav žanru, tēmu ierobežojumu, Ir gan drāma, gan komēdija, gan traģēdija, Gan teiksma, gan sāga, Ir gan daile, gan mūzika, Gan prastais, gan smalkais, Ir gan nacionālais, gan visiem saprotamais, Tomēr tas nenozīmē, ka Teātris TT ir visu drazu ēdājs.” (www.teatristt.lv)

Teātris nav iedomājams bez publikas. Kāda ir jūsu teātra publika?
Visdažādākā, jo katrs projekts ir radīts konkrētai mērķauditorijai.

Kas veido Teātra TT aktieru pamatsastāvu? Vai tie visi ir aktieri, kam kabatā augstskolas diploms?
Visi ir profesionāli aktieri, kas tiek pieaicināti uz konkrētu projektu

Teātrī parasti valda īpaša gaisotnē. Tā it kā „ievelk” sevī. Domāju, ka tas attiecināms ne tikai uz skatītājiem, bet arī uz tiem, kas darbojas teātrī. Ar ko, Tavuprāt, „ievelk”  Teātra TT gaisotne?
Ar attieksmi pret darbu.

Ja Teātris TT būtu sieviete, kāda viņa būtu?
Paprasiet vīriešiem.

Kuru no Teātra TT izrādēm Tu ieteiktu noskatīties sievietespasaule.lv lasītājām? Kāpēc?
Cik dažādas ir sievietes, tik dažādas ir viņu vēlmes.
R. Minga “Rēgi”, kuras pirmizrāde notiks 24. un 25. 04. klubā Depo. Iespējams, ka vienojošais šajā izrādē ir bērni.

Ģertrūdes ielas teātris

Atbild INGA DĀRZNIECE – Ģertrūdes ielas teātra izpilddirektore.

Ar kādu mērķi  un kad tika nodibināts Ģertrūdes ielas teātris, un kāda veida izrādes tiek spēlētas uz  Ģertrūdes ielas teātra skatuves?
Ģertrūdes ielas teātris ir laikmetīgās mākslas skatuve, kas piedāvā skatītājam pašmāju un ārvalstu mākslinieku un to apvienību veidotās teātra, dejas un starpdisciplinārās izrādes, koncertus un izstādes, kā arī piedalās citu ar mākslu un izglītību saistīto ideju īstenošanā.

Mūsu vērtības: aktualitāte, pārgalvīgums, jūtīgums, radoši meklējumi, drosme, atvērtība, profesionalitāte, pārdomāta mērķtiecība.

Mūsu uzdevumi: Atbalstīt mākslinieciski augstvērtīgu, profesionālu, novatorisku un žanrisku daudzveidīgu skatuves mākslas projektu īstenošanu.
Būt par māksliniecisko impulsu un domapmaiņas centru, kā arī projektu realizācijas platformu jaunajiem aktieriem, māksliniekiem un režisoriem, kuriem ir radošais potenciāls, kā arī savs viedoklis par šodienas laiku un sabiedrību.
Sadarboties ar citām valstiskām un nevalstiskām kultūras organizācijām, kopā realizējot starpdisciplinārus projektus, kas būtu būtiski un aktuāli šodienas sabiedrības un kultūras procesu kontekstā un kuru izejas punkts ir nevis to izpausmes forma vai pārraides medijs, bet gan saturs – turpināt aktīvi uzrunāt pasauli, provocēt sociāli aktīvu attieksmi.
Veicināt sadarbību starptautiskā līmenī, iniciējot un īstenojot Latvijas un ārvalstu teātra mākslinieku sadarbības projektus, tādējādi paplašinot pastāvošās robežas un ieviešot darbībā jaunas mākslinieciskas un teorētiskas kvalitātes.
Izglītot un informēt, iepazīstinot skatītājus un teātra profesionāļus ar ārvalstu neatkarīgo teātru un brīvo mākslinieku praksi un pieredzi ar meistarklašu un viesizrāžu starpniecību.
Īstenot skatītāju izglītošanas un auditorijas piesaistes programmas, rosinot izpratni un interesi par mūsdienu skatuves mākslas procesiem.

Teātris nav iedomājams bez publikas. Kāda ir jūsu teātra publika?
Dažāda. Atvērta. Domājoša. Tie ir cilvēki, kam ir interesanti…

Kas veido Ģertrūdes ielas teātra aktieru pamatsastāvu? Vai tie visi ir aktieri, kam kabatā augstskolas diploms?
ĢIT izrādes veido un tajās piedalās tikai profesionāli mākslinieki – režisori, aktieri, tērpu mākslinieki, scenogrāfi. Ja jautājums konkrēti par aktieriem, tad tie ir gan valstiskajos teātros strādājošie (piem., Ivars Krasts, Edgars Samītis, Iveta Pole, Madara Botmane uc), gan tie, kas izvēlējušies neatkarīgo mākslinieku ceļu (piem., Anta Aizupe, Maija, Doveika, Kārlis Krūmiņš uc). Ģertrūdes ielas teātra programmā līdz ar teātra izrādēm tiek veidotas un spēlētas arī dejas un starpdisciplināras izrādes, un arī to veidošanā piedalās tikai profesionāli mākslinieki. Piemēram, režisora Andreja Jarovoja izrādē „Cilvēks uz trepēm” spēlē nevis aktieri, bet profesionāļi mūziķi, vai, piemēram, horeogrāfes Agneses Bordjukovas izrādē „3/4 ūdens” dzīvā mūzika skan starptautiski atzītās virtuozās koklētājas Laima Jansones izpildījumā.

Teātrī parasti valda īpaša gaisotnē. Tā it kā „ievelk” sevī. Domāju, ka tas attiecināms ne tikai uz skatītājiem, bet arī uz tiem, kas darbojas teātrī. Ar ko, Tavuprāt, „ievelk”  Ģertrūdes ielas teātra gaisotne?
Par to varbūt labāk, lai runā mākslinieki vai skatītāji.

Rakstniece un dramaturģe Inga Gaile: “Teātrī nevalda sacensības gars, bet gan tieksme pēc īstuma. Nav tā, ka kāds šeit priecātos par kļūdām un neveiksmēm, tomēr šeit attieksme pret kļūmēm ir kā pret radošā procesa sastāvdaļu. Un tā, kā teātrim ir ļoti maz, vai vispār gandrīz nav naudas, pārbaudījums ar naudu šeit vēl nav iegriezies. Šeit vairāk, kā citos teātros galarezultāta veiksme nav ultimāts. Nenoformulēta, bet gaisā virmojoša prasība ir, lai tu gribētu darīt to, ko dari un nebūtu remdens.”

Vēl Ģertrūdes ielas teātris ir mājīgs un Inga kopā ar brīvprātīgajām palīdzēm ļoti rūpējas par skatītājiem, viņu labsajūtu un to, lai katrs saņemtu  to, ko viņš vēlas — tas attiecas, kā uz izrāžu, tā uz dzērienu izvēli.

Ja teātris Ģertrūdes ielas teātris būtu sieviete, kāda viņa būtu?
Ģertrūdes ielas teātris ir kā galms, kurā karalis ir teātris un karaliene deja un viss pārējais no tā izrietošs…

Kuru no Ģertrūdes ielas teātra izrādēm Tu ieteiktu noskatīties sievietespasaule.lv lasītājām? Kāpēc?
Pajautājiet varbūt rakstniecei un dramaturģei Ingai Gailei vai režisorei Mārai Ķimelei. “Skats no malas” tomēr ir objektīvāks.

Režisore Māra Ķimele: Silti pat karsti varētu ieteikt Valtera Sīļa, Kāļa Krūmiņa un zviedru kolēģa veidotos ”Leģionārus”, Andreja Jarovoja ”Ādu” un  ”Pietiekami labi”, un Ingas Tropas jauko izrādi maziem bērniem ”3/4 ūdens”. Visas izrādes gan neesmu redzējusi.

Rakstniece un dramaturģe Inga Gaile: Es ieteiktu noskatīties visas.  Es noteikti ieteiktu “Ādu”, kur mēģinu saprast, kāpēc divi cilvēki nevar sadzīvot un kāpēc sieviete nemāk dzīvot bez vīrieša ādas, un “Četras naktis”, kas ir mazliet sentimentāls skats uz jauniem cilvēkiem pilsētā, kura struktūras pamatā ir Dostojevska romāns “Baltās naktis”. Abām minētajām izrādēm esmu līdzautore. Ieteiktu “Pietiekami labs”, kas paplašina kailuma robežas mūsu kultūrā. Vēl ieteiktu noskatīties “Cilvēku uz trepēm”.

Improvizācijas teātris „Hamlets”

Atbild LĪGA NEILANDE, 19, improvizē improvizācijas teātrī Hamlets. “Interesējos par visu. Vairāk – rakstīšana, literatūra, klejošana, māksla, mūzika, teātris, kino. Meditācija, augstumi, izkāpšana no komforta zonas. Kaut kā radīšana, izpētīšana. Interesē kā ”strādā” lietas un cilvēki.”

Ar kādu mērķi  un kad tika nodibināts improvizācijas teātris “Hamlets”, un kāda veida izrādes tiek spēlētas uz “Hamleta” skatuves?
Uz pirmo es nemāku atbildēt, jo neesmu radījusi impro teātri. Kā es to redzu-improvizācija ir viss, tā ir dzīve. Nekad neko nevar zināt, un dzīvei scenārija nav. Par izrādēm un to veidiem var uzzināt atnākot uz konkrēto impro teātri. Galvenokārt etīdes, tematiskās vai brīvās formas. Dialogi, monologi.

Teātris nav iedomājams bez publikas. Kāda ir jūsu teātra publika?
Tā, kura apmeklē Hamletu. Kā jau visur – tā ir ļoti daudzslāņaina un nav viendabīga.

Kas veido improvizācijas teātra „Hamlets” aktieru pamatsastāvu? Vai tie visi ir aktieri, kam kabatā augstskolas diploms?
Ar augstskolas diplomu tam nav nekāda sakara, improvizē visi, kuri vēlas to darīt. Bet improvizators pēc idejas ir ļoti izglītots cilvēks ar spēju ātri reaģēt uz visu. (labs improvizators). Var būt labs improvizators ar mehāniķa, pavāra, ārsta diplomu-vai bez tā. Tas var būt vidusskolēns, vai pamatskolnieks, tas var būt kontroles darbinieks vai pašnodarbinātais. Improvizators var būt ikviens, kurš grib un spēj.

Teātrī parasti valda īpaša gaisotnē. Tā it kā „ievelk” sevī. Domāju, ka tas attiecināms ne tikai uz skatītājiem, bet arī uz tiem, kas darbojas teātrī. Ar ko, Tavuprāt, „ievelk” teātra „Hamlets” gaisotne?
Tas ir atkarīgs no konkrētā teātra. Pēdējā laikā improvizācijas teātri un grupa cilvēku, kuri vēlas ar to nodarboties, arvien pieaug. Kas acīmredzot nozīmē to, ka cilvēkiem patīk šī realitātes un patiesības garša. Cilvēki vēlas būt šajā atmosfērā. Uz improvizācijas teātra skatuves mēs redzam ikdienas ainas – kā ir un kā varētu notikt. Katrs cilvēks spēj identificēt to ar sevi un savu dzīvi. Cilvēki vienmēr ir vēlējušies redzēt sevi no malas, un impro teātris to piedāvā.
Man tas patīk, jo tas ir-te un tagad. Nekas iepriekš nav izdomāts vai izsapņots. Tā ir dzīve. Neviens otrās iespējas nedod. Kā notikums ir beidzies-tas vairs neatkārtosies. Kā etīde ir beigusies-tā vairs neatkārtosies.

Ja teātris „Hamlets” būtu sieviete, kāda viņa būtu?
Ātras dabas, spēcīga un kaislīga kā vētra. Tomēr, vētra, kura nepieciešamības gadījumā pamostos. Noteikti eleganta, šarmanta un izglītota. Nebūtu konkrētas matu vai acu krāsas, viņa būtu kā hameleons, allaž pielāgotos konkrētai situācijai un pavērstu to sev vēlamajā virzienā. Pilna noslēpumu, reizēm nekaunīgi atklāta, citreiz sievišķīgi pieklājīga. Hameleons. Noteikti ne katrs vīrietis būtu spējīgs šo dāmu ”pavilkt” un ”turēt līdz”.

Kuru izrādi Tu ieteiktu noskatīties sievietespasaule.lv lasītājām? Kāpēc?
Nekad nav iespējams objektīvi spriest par konkrētās dāmas gaumi, kādam savos padsmit gados patīk nopietnas lietas, citam savos četrdesmit patīk jauniešu humors. Es ieteiktu apmeklēt vairākus teātrus, lai saprastu-kurš ir jūsējais. Un tā darīt ar visu dzīvē, meklēt, kamēr atrast. Sēdēšana un gaidīšana praktiski nekad nenoved pie vēlamā rezultāta. Gaidot atnāk tas, kas paliek pāri. Tā kā pati bieži uzturos Hamletā, pavisam loģiski ir tas, ka iesaku Hamletu. Jo tas ir domāts visiem. Rekomendētu arī Rīgas improvizācijas teātri, tiem, kam patīk labs humors ar vīna glāzi un vakarkleitu. Noteikti iesaku arī Karalisko un Impro vīnu. Pārējos pati neesmu apmeklējusi un var gadīties tā, ka esmu nepieminējusi kādu pērli.

PLAŠĀKU NEATKARĪGO TEĀTRU APKOPOJUMU ATRADĪSI ŠEIT>>