3 lietas, kuras noteikti jāiemāca bērnam!

Jā. Trīs lietas, kuras noteikti jāiemāca bērnam –

1. NEKAD NEPADODIES!

2. RUNĀ AR PASAULI un SAKI cilvēkiem, kas Tev nepieciešams, kāda palīdzība vajadzīga, ko vēlies!

3. TICI BRĪNUMIEM – TIE NOTIEK!!!

Jau kuro reizi vairāku gadu garumā pārliecinos atkal un atkal – Pasaule TIK ļoti mūs dzird, atbalsta un virza! Tev tikai pašam jāiet un jādara, jāiet un jārunā par to, ko Tu vēlies, kas Tev vajadzīgs, Tev atkal neatlaidīgi jāiet un jādara, un tiešām! – tad visa pasaule sadodas rokās, lai Tev palīdzētu! 🙂

Pirms pāris dienām atkal gadījās kārtējais pierādījums šim visam, tādēļ nolēmu – man tas ir jāizstāsta! Beidzot – jāizstāsta! 🙂 Kārtējā reize, kad sēdi mašīnā un burtiski spiegt gribas no tās kolosālās sajūtas, kā – lietas kārtojas! 🙂

Bija jābrauc pie dēla uz Tree House projekta nometni Ķegumā. Kādus 16 km no dzelzceļa stacijas. Viss sarunāts, gaida. Dodos uz mašīnu un – nestrādā! 🙂 Vienkārši nestrādā atslēga un durvis nevar atvērt. Tāda vilšanās, kad esi izsists no sliedēm! 🙂 Kad izjūk kaut kādi Tavi plāni, kad esi pieradis, ka +/- viss iet, kā domāts un cerēts. Un vaina – elementāra! Beigusies baterija. Smieklīgi! Tāda nieka dēļ tagad sēdi un nekur netiec! Visu, ko dzīvesbiedrs iesaka pa telefonu, izmēģinu – nesanāk. Seko zvans māsas vīram – automehāniķim ar lielu pieredzi un visādām idejām – neceļ. Neceļ. Neceļ. Un arī nezini, vai tepat pilsētā vai vispār kur citur. Mūķēju vaļā pulti – ar kaut kādu skrūvgriezi, ar šķērēm, ar nazi – tur tādas mini-mini-mini skrūvītes – nu, nesanāk. Man! Kam parasti izdodas ‘ izlīst caur adatas aci’ 🙂 ! Un netiec galā ar tādu sīkumu! 🙂 Un ‘ besis’ vēl-jo-lielāks, ka Tu nekur netiec tieši tāda it kā nieka dēļ! Izmēģinu rezerves pulti – protams, atkal nekā. Arī tukša, nestrādā. Jau sazvanu dēlu, ka nav ne jausmas – vai un kad tikšu.

Dodos uz Narvesen. Tur noteikti būs baterijas pultij un gan jau arī kāds mini-skrūvgriezītis. Viņiem taču jābūt! Meitene laipni norāda, ka baterijas – ir, jā, visdažādākās, taču, ar ko atdabūt pulti vaļā, gan ne. Savukārt baterijas ir TIK dažādas, ka nav nozīmes pirkt, pirms nezinām īstās. Un Tu stāvi un kaut raudi! Pagājušas trīs stundas, risinot kaut kādu it kā nebūtisku sīkumu, bet tas izjaucis visus Tavus plānus!

Čāpoju atkal mājās. Runāju ar Pasauli. Nu Kaut Kam taču jābūt! Kaut Kam Tādam, kas izraisīs Klikšķi un viss aizies atkal kā pa sviestu! … Lietus. Slapjš. Eju. Eju. Domāju. Skatos – šķērsielā riepu serviss. Nav jau, ko zaudēt! – jāiet puišiem vaicāt – viņiem taču noteikti jābūt visādiem instrumentiem! Ja svētdienā tur kāds vispār būs… Un – ir! Atver durvis, laipni uzklausa, saka – nav gan tik maziņa instrumenta, bet nu – paskatīšot, ko var līdzēt… Puisis paņem manu pulti, dabū kaut kādu nazi, ņemas, ņemas un – ir! Ir, ir, ir vaļā! Lietus. Slapjš. Bet – vienalga! Pults ir vaļā! 🙂 Grasos doties atpakaļ uz Narvesen-u pēc baterijām, puisis saka – braucam, aizvedīšot! 🙂 Aizbraucu kā princese 🙂 , sausām kājām. Taču – nē… tieši šādas baterijas viņiem gan neesot. Diemžēl… Taču glābējs saka – ok, braucam uz Statoil! Tā vienkārši – busiņā iekšā un – braucam! Pa ceļam prātuļo – ja nebūšot Statoil-ā, iebrauksim vēl Gross Auto! Svētdiena. Pulkstenis ap 18:30. Bet ņem un risina kaut kādas garāmgājējas pults-traģēdiju. 🙂 Bez nekādas koķetēšanas, bez liekām runām – vienkārši ņem un palīdz! Statoil-ā pavaicāja atkal skrūvgriezi (atkal nebija 🙂 ) , dabūja nazi, baterijas bija (jēēēēē! 🙂 ) , nopirku ( arī rezervei 🙂 ) un puisis visu salika un saskrūvēja. Tā sajūta, kad jūti, ka atkal ‘ esi uz viļņa’ , ir vārdos neaprakstāma!!!

Laimīga sēžu busiņā, turu savas pultis kā tādu dārgumu rokās 🙂 , smaidu, smaidu, smaidu un liekas – nu kā tā var būt??!!! Puisis pieveda mani pie pašas manas mašīnas! Prasu – cik es Jums esmu parādā? Viņš met ar roku – ai! Necik! 🙂 Būšot svētdienas labais darbs! 🙂

Iekāpu laimīga savā mašīnītē un domāju – cik maz vajag, lai izsistu no sliedēm. Un – cik maz – lai būtu atkal ierindā ar milzīgu Prieka un Pateicības devu. 🙂

Braucu uz veikalu, sapirku veselu maisu ar persikiem un vedu kā ‘ Paldies’ . Un paspēju uz Ķegumu, un vakars iegāja ierastās sliedēs. Tikai – nu jau ar tādu mazliet Brīnuma un burvības piegaršu… 🙂

~ Kadrija ~